Saules stariņi. Festivāls skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem

Lai savu talantu un spējas varētu parādīt arī bērni un jaunieši ar dažādiem garīgās attīstības traucējumiem, pirms deviņiem gadiem Viduskurzemes pamatskola-attīstības centrs sāka rīkot radošās pašizpausmes festivālu “Saules stariņi”. Tā mīļi te dēvē arī pašus festivāla dalībniekus. Un saules stariņi bija ieradušies ne tikai no Kurzemes, bet arī Zemgales. 

Gaisīgs mākonis, kurš ne tikai uzmanīgi klausījās katru priekšnesumu, bet palīdzēja arī apliet vāzē bez ūdens palikušos ziedus. Tā pavasarīgās un rotaļīgās noskaņās aizvadīts radošās pašizpausmes festivāls “Saules stariņi”. Viduskurzemes pamatskola-attīstības centrs uz šādu kopā sanākšanu aicināja jau devīto reizi. “Bērniem ir vajadzīgs arī festivāls, kurā jebko var darīt mūzikas pavadībā, jo bērniem ir dažādas spējas, dažādas iespējas. Pie mums varbūt atbrauc tie bērniņi, kuriem ir vismazāk iespēju sevi kaut kur parādīt,” saka festivāla rīkotāja Iveta Vēra.

Šo festivālu iecienījušas skolas no Kurzemes un Zemgales, pavisam deviņi priekšnesumi, kuros bērni un jaunieši dziedāja, dejoja, spēlēja mūzikas instrumentus un runāja dzeju. Šķita, kas tas viss paiet vienā elpas vilcienā, bet pirms tam ir bijis ilgs un neatlaidīgs darbs. Upesgrīvas pamatskolas pārstāve Ieva Tīruma saka – tie ir divi mēneši, trīs reizes nedēļā mūzikas stundas un vēl fakultatīvas nodarbības.  

Upesgrīvas pamatskolas pārstāve Ieva Tīruma: “Tas ļoti attīsta bērnos koncentrēšanās spējas, uzmanību. Tā kā daudzas labas lietas attīsta tieši mūzika, deja, instrumentu spēle, atmiņu, radošumu.”

Raivis Meņģis no Padures pamatskolas atzīst, ka mūzika viņu aizrauj, festivālā ir bijis visas reizes.  

Padures pamatskolas skolnieks Raivis Meņģis: “Man patīk spēlēt bungas, dziedāt, visu ko. Mārtiņš ir mans labākais skolotājs. Es esmu tagad drošāks, man viss izdodas.”

Padures pamatskolas mūzikas skolotājs Mārtiņš Pētersons: “Tā kopā būšanas sajūta, tas prieks, ka arī mēs neesam izslēgti no aprites, ka varam tomēr arī savā lokā parādīt, ko gada griezumā esam pamācījušies, dot citiem to prieku.”

Viduskurzemes pamatskolas-attīstības centra deju skolotāja Sindija Sabīne Poga te strādā otro gadu. Viņa saka – pašai jābūt pozitīvai, tad arī rezultāts ir labs. “Noteikti viss ar prieku jāuztver. Bez daudz aizrādījumiem saskatīt visu pozitīvo.”

Festivāla dalībniekos ieklausījās arī lieldraugi, kā te dēvē žūriju, un pie kāda labākā vērtējuma tika katrs priekšnesums, jo kāds bija ritmiskākais, kāds stilīgākais, pavasarīgākais, sirsnīgākais, brašākais, drosmīgākais vai lustīgākais.