Zemkopības ministrija cenšas panākt, lai nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemi, kas Latvijā aizņem tikai 3% no kopējās platības, nevarētu izmantot citiem mērķiem. Zemnieki par to gan priecājas, gan bēdājas. Viņuprāt, zemes kvalitātes vērtējums  veikts ļoti sen, ne visur atbilst. Aizliegums izmantot zemi citiem mērķiem dažviet būšot tikai apgrūtinājums zemniekiem.

Jelgavas novadā  ir vairāk nekā 73 000 ha lauksaimniecības zemes un reģistrētas  798 zemnieku saimniecības. Un tieši lauksaimniecības zemju izmantošana kļuvusi par sasāpējušāko jautājumu Jelgavas novadā. Otrdien Zemkopības ministrija valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu, ka nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemes, kādas lielākoties ir Jelgavas novadā, nevarēs izmantot citiem mērķiem. Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Tā pozīcija ir tāda, ka šīs vērtīgās zemes, kas Latvijā ir tikai nedaudz virs 3%, nedrīkst nedz apbūvēt, nedz arī kā citādāk apgrūtināt. Vēja parkus un saules paneļu parkus nevarēs ierīkot.”

No vienas puses  – zemnieki par to priecājas, bet no otras – sarūgtināti, jo zemes vērtējums ir veikts ļoti sen, bet pašreiz tas sarežģīs gan iespēju iegūt lētāku elektroenerģiju, gan veikt zemes lietošanas mērķa maiņu. “Kalnciema pusē ir purvāji, Zaļenieku, Vircavas pusē ir māls un arī smilšmāls. Es uzskatu, ka dažos zemes gabalos ir pārāk lielas balles noteiktas, kas neatbilst, līdz ar to tas arī apgrūtina. Protams, kas saistīts ar 60 ballēm, lauksaimniecības zemēm ir atbalstāms, ka mūsu Zemgales maizes klēts netiks piesārņota ar dažādām “zaļām enerģijām”,” saka z/s “Mežacīruļi” pārstāvis Oskars Cīrulis.

Lauksaimniekiem sasāpējis jautājums ir zemes nomas izsoles. Iegādāties lauksaimniecības zemi Zemgalē esot praktiski neiespējami, tāpēc lielsaimnieki gandrīz pusi no apsaimniekotās platības nomā. Izsoles sākumcenas, zemniekuprāt, kļuvušas nesamērīgi augstas, bet ienākumi būtiski sarukuši. “šī cena ir veidota no vērtētāja, kurš to veidojis cita cenu līmeņa gadā, jo sākās karš, visas tās cenas bija “kosmosā”. Tagad visiem zemniekiem jāvadās no tā vērtējuma, no šī augstā izsoļu sākumcenas līmeņa,” saka z/s “Valmeri” īpašnieks Juris Lavenieks.

Graudu cena pašreiz ir būtiski  samazinājusies, neskaidrības tirgos, visticamāk, saglabāšoties arī nākamgad.  Kā skaidro zemkopības ministrs,  līdzīgas problēmas esot arī “Latvijas valsts mežu” izsolēs, bet konkurences padome un arī citas institūcijas norādot, ka darīt tur neko nedrīkstot.

Attīstībai zemnieki bieži vien izmanto Eiropas Savienības fondu līdzekļus, kas ļauj jaunu traktoru nopirkt vai kalti uzbūvēt, bet neļaujot dažādot savu  uzņēmējdarbību.

Joprojām aktuāls ir arī PVN augļiem un dārzeņiem. Lai gan pašreizējais ministrs savu solījumu – saglabāt 5% likmi – neizpildīja, pašreiz  zemniekiem tiek solīts, ka  mēģināšot panākt, lai 12% PVN likme kļūtu par pastāvīgu.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".