Vasaras pilnbriedā rožu svētki Latvijā ir ļoti populāri, bet Talsu novadam tie līdz šim bija gājuši secen. Pirmo reizi tos sarīkojis kāds vietējais kempings, kas gan pagaidām tos nodēvējis par Mini rožu svētkiem. Tā bija ne tikai vieta, kur priecēt acis rožu krāšņumā, bet finansiāli arī atbalstīt ukraiņus, kas patvērumu raduši Latvijā.

“Veccepļi” ir neliels kempings Spāres ezera krastā. Pirms dažiem gadiem kāzu dāvanā saņemot 80 rožu stādus, Vilnis un Daiga Vētras šo vietu sāka pārvērst par rožu paradīzi. Šobrīd šeit aug jau vairāk nekā 350 rožu. “Ja ir kāds kalniņš, kuru grūti nopļaut, kāpēc tur rozes neiestādīt?! Un tā mums te tapa. Neesam ne Rundāle, neesam ne stādu audzētava. Esam vienkāršs kempings, kas grib, lai cilvēkiem ir labi, lai viņi jūtas labi, iet un priecājas,” saka kempinga “Veccepļi” saimniece Daiga Vētra.

Krāšņās rožu dobes garāmbraucēji jau pamanījuši, bet vienmēr kautrējušies bez iemesla piestāt un tās tuvāk paskatīties. Izmantojot saimnieces apaļās jubilejas gadu, ģimene nolēmusi sarīkot pirmos Mini rožu svētkus, kas reizē ir arī labdarības žests Ukrainai. “Svēta lieta, grūti iet cilvēkiem. No katras nopirktās rozes eiro ies viņiem,” pauž rožu tirgotāja no Tukuma Mārīte Grausmane.

Mini rožu svētku apmeklētāju ziedojumi tiks ukraiņu biedrībai “Kobzar”. Lai atbalstītu savu otro dzimteni, vairākus simtus vareņiku iepriekšējā dienā gatavojusi talsiniece Tatjana. Mini rožu svētku dalībniece Tatjana Ieviņa: “Man bija daudz palīgu. Protams, būs daudz ne tik skaistu vareņiku, jo es mācīju palīgus. Tā pīnīte ne visiem būs skaista, ne visiem būs ideālas formas vareņiks, bet visi darbojāmies no sirds, lai šī diena izdotos un veidotos jaunas tradīcijas arī šeit, šajā sētā.”

“Veccepļu” sētā smaržoja arī borščs. Cik Ukrainā esot saimnieču, tik boršča recepšu. Ludmila atklāj, ka ne viņa, ne kolēģes nav profesionālas pavāres, tāpēc vienkārši gatavo ar mīlestību tā, kā gatavotu mājās ģimenei. Šoreiz top vasaras borščs. “Šobrīd ir jauno lapu sezona, tāpēc izmantojam gan kāpostu, gan biešu vietā liksim biešu lapas. Kopš ierašanās Latvijā boršču vārām jau kādu simto reizi, bet latviešiem vienmēr ir mazum piegarša. Vienmēr prasa, vai tiešām zupa jau beigusies?”

Ukraiņiem Latvijas atbalsts esot ļoti būtisks. Un arī šoreiz garā rinda divus zupas katlus iztukšoja ātri. Tikmēr saimnieki prāto, ka pirmie Mini rožu svētki “Veccepļos” varētu arī nebūt pēdējie.