Lizuma pagasta uzņēmējam Jānim Pūcītim augusta pirmās nedēļas ir pats karstākais darba laiks. Tas aizrit, pļaujot rudzus, lai gatavotu salmu kūlīšus. Viņš ir viens no retajiem salmu jumtu meistariem ne vien Latvijā, bet arī Eiropā. “Es varu teikt, ka šogad stiebri ir retāki, bet tie ir stabilāki. Būs lielāks iznākums. No stiebru viedokļa šogad būs ļoti laba kvalitāte.”

Salmu vākšanai der gan tikai bioloģiski audzēti, senās Kaupo šķirnes rudzi. “Kāpēc   bioloģiskie? Tāpēc, ka šie stiebri ir ļoti stipri, veco šķirņu rudzi ir izturīgi un dod jumtam mūža garantiju. Esmu pateicīgs, ka ir zemnieku saimniecība „Ķelmēni”, gan jau visi ziniet “Ķelmēnu” slaveno maizi, no šiem graudiem tiks cepta šī maize, jo graudus pēc tīrīšanas es atgriežu atpakaļ saimniekiem.”

Kad labība nopļauta, kūlīši tiek atstāti, lai izžūtu nezāles. Tad ir talka, lai tos savāktu. Pēc tam kūlīši ceļos uz angāru, kur tie tiks attīrīti no nezālēm. “Šī ir speciāli konstruēta salmu kūlīšu  un graudu tīrīšanas mašīna, ar Eiropas atbalsta finansējumu es izdomāju un uzkonstruēju speciālu padeves transportieri, bez tā tas bija smags roku darbs.”

Runājot par īstenotajiem projektiem, lai gūtu Eiropas Savienības atbalstu, tad Jānis Pūcītis saka, ienācu te tukšās telpās, bez šī atbalsta nevarētu īstenot savas ieceres. Ar šo atbalstu iegādāta arī speciāla pļaujmašīna. “Bez šī agregāta ražošanu pat nevarēja uzsākt. Agrāk ar zirgu vilka, pļāva un taisīja kūlīšus, tas ir Itālijā ražots, jau moderns kūlīšu pļāvējs un sējējs.”

Var teikt, ka šeit top pat ļoti pieprasīta eksportprece, it sevišķi  pieprasīta tā ir  Dānijā un Zviedrijā. Zviedrijā arī Jānis Pūcītis apguva prasmes jumtu likšanā. “Kā jau daudziem latviešiem, liktenis ievirzīja, ka bija jābrauc darba meklējumos uz citām valstīm, es izvēlējos Zviedriju, sāku strādāt pie tāpat domājoša viena veca amatnieka, kurš restaurēja vecas ēkas un būves, lika niedru un salmu jumtus. Mēs labi sastrādājāmies, bet saskārāmies ar lietu, ka katastrofāli trūkst salmu jumtu materiāla.”

Jānis Pūcītis, kurš ir arī biedrs starptautiskajā jumtu licēju asociācijā, stāsta, ka šobrīd  arvien vairāk valstīs domā par ekoloģiju un populārāki kļūst arī šie jumti. “Salmi stāv 20-35 gadus, tad, kad jumts ir nokalpojis, vienkārši jumtu noņem un izmet kompostā. Tas sadalās.  Japānas valdība ļoti sāk investēt un attīstīt nevis niedru jumtus, kas ilgāk stāv, bet tieši salmu. Tas ir saistīts ar lauksaimniecību, lai lauksaimnieki audzē bioloģiski, ekoloģisku pārtiku.”

Pamatā te gatavotie salmu kūlīši aiziet eksportam, taču Jānim ir vēlme, lai  šo materiālu vairāk izmantotu  arī Latvijā, līdz ar to saglabājot šī aroda prasmes. “Mēs esam vairs  tikai divi Eiropā, es esmu Latvijā, kas ražo salmu kūlīšus, un viens Zviedrijā, Anglijā ražo salmu kūlīšus jumtu korei. Pieļauju, ka Anglijā ar vēl ir, bet tas amats ir zudībā ejošs. Es ar savu domāšanu un darbošanos gribu to atdzīvināt, popularizēt un radīt, lai arī nākotnē šie jumti būtu.”

Arī ziema meistaram nav atpūtas laiks, jo tad notiek niedru pļaušana ezeros uz ledus.