Kritiski apdraudētā Karību milzu varde agrāk bija sastopama septiņās Karību jūras salās, taču šobrīd savvaļā tā mīt vien Dominikā un Montseratā. Šovasar notikušajā Karību milzu varžu populācijas lieluma pētījumā uz Dominiku devās dabas aizsardzības speciālisti, arī no Rīgas Zooloģiskā dārza, kur pavadīja 40 dienas, meklējot vienu no pasaules lielākajām vardēm. 

No Rīgas Zooloģiskā dārza uz Karību salu Dominiku varžu meklējumos devās vecākais zoologs Andris Lazdiņš un zinātniskās darbības vadošais speciālists Alesandro Di Marcio. Daloties pieredzē, viņš uzsver, pētījumā ne vien ieguvuši jaunas zināšanas, bet arī devuši savu pienesumu. 

Rīgas Zooloģiskā dārza zinātniskās darbības vadošais speciālists, veterinārmedicīnas doktors Alesandro Di Marcio: “Karību milzu varde ir milzīga varde. Sieviešu vardes var svērt pat vienu kilogramu. Visi, īpaši pirmajā naktī, meklēja pieaugušu, milzīgu vardi. Neviens nemeklēja mazos pēcnācējus. Pirmkārt, nebija cerību atrast tos. Man tas bija dīvaini, jo īpaši pirmajā naktī man bija problēmas meklēt tik lielu vardi, bet bija ļoti viegli ieraudzīt mazākus varžu pēcnācējus. Jo, piemēram, pieaugusi kokvarde ir mazliet mazāka nekā Karību milzu vardes mazulis”

Lai gan Karību milzu varžu populācijas lielums tiek novērtēts ap 100 līdz 200 īpatņiem, pētījuma laikā atrasta vien 21 varde. Viens no svarīgākajiem izpētes procesiem bijis analīžu noņemšana arī mazākajiem abiniekiem, ko citi speciālisti nav varējuši izdarīt. Kā norāda Alesandro Di Marcio, noņemt analīzes no atrastajiem milzu varžu pēcnācējiem viņam bijis nieks, jo Latvijā strādājis ar vēl mazākām vardēm. “Mazās vardes, ko atradām, svēra astoņus līdz desmit gramus. Strādājot Latvijā, mutes analīzes ņemam no divus līdz trīs gramu smagām Kokvardēm. Šīs vardes šķita gigantiskas.”

Karību milzu varžu skaits samazinājies, kopš Dominikā 2002. gadā tika konstatēta infekcija ar nāvējošo sēnīti – hitrīdiju –, un šīs nav vienīgas vardes, kuras tā skārusi. Pasaulē tādu sugu ir ap 500. Lai arī Latvija atrodas apmēram 9000 kilometru attālumā no izpētes vietas, dalība pētījumā devusi jaunas zināšanas un metodes izpētei tepat, Latvijā. Di Marcio: “Mēs šobrīd strādājam ar vietējām abinieku sugām, pat ja šī sēnīte Latvijā vēl nav atrasta. Šobrīd īpaši strādājam ar smilšu krupi un kokvardi, bet vispār mēs strādājam ar visiem abiniekiem. Bet smilšu krupjiem un kokvardēm šobrīd pētām ģenētiku un iespējamo patogēna klātesamību šajos abiniekos. Tāpēc arī strādājot ar ārzemju ekspertiem, mēs papildinām savas zināšanas, lai varam darboties Latvijā pēc iespējas labāk.”

Di Marcio piebilst, šis pētījums palīdz izstāstīt apdraudēto abinieku stāstu un radīt apziņu par klimata pārmaiņu ietekmi uz šīm sugām.