Austrumlatgales atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības un uzņēmuma “G2.LV” noslēgtais līgums paredz – sākot no pirmā augusta, turpmākos piecus gadus Latgalē savāktie atkritumi Pierīgā tiks sagatavoti dedzināšanai un sadedzināti uzņēmumā “Schwenk Latvija”. Rēzeknes valstspilsētas dome gan pieņēmusi lēmumu atļaut vismaz daļu no atkritumiem sagatavotā kurināmā izmantot jaunajā šķeldas katlu mājā. Pirms tam gan uzņēmuma “G2.LV” sagatavoto kurināmo šis pats uzņēmums pāršķiros vēlreiz reģenerācijas cehā, ko plānots uzcelt līdzās katlu mājai.

Pagājušā gada nogalē pilnsabiedrība “REZ NRJ” Rēzeknes centrā atklāja jauno šķeldas katlu māju. Saražoto siltumu, kas apsilda aptuveni pusi no pilsētas centra mājām, iepērk pašvaldības uzņēmums “Rēzeknes siltums”

Jau marta nogalē pilnsabiedrība lūdza Rēzeknes domi atbalstīt no atkritumiem sagatavota kurināmā pievienošanu šķeldai. Kurināmo no atkritumiem pilnsabiedrība plāno iepirkt no uzņēmuma “G2.LV”, kurš tikai 22. martā noslēdzis līgumu uz pieciem gadiem ar Austrumlatgales atkritumu apsaimniekošanas sabiedrību par sadzīves atkritumu sagatavošanu un sadedzināšanu uzņēmumā “Schwenk Latvija” . Turklāt uzņēmums līdzās šķeldas katlu mājai vēlas izveidot no atkritumiem iegūtā kurināmā reģenerācijas cehu. SIA “ALAAS” izpilddirektors Juris Petkevičs saka: “Piecu gadu periodā neviens nevar aizliegt viņam nomainīt šo procedūru jeb darbību.”

Rēzeknes valstspilsētas dome konceptuāli abus lūgumus akceptējusi, ar piebildi, ka jābūt izpildītām visām Valsts vides dienesta (VVD) prasībām. Šādai idejai domes opozīcijā esošie deputāti gan nepiekrīt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, jau tāpēc, ka pilsētas vadība neesot atbildējusi uz jautājumu, kur būs tas ieguvums iedzīvotājiem. Rēzeknes valstspilsētas domes deputāts Jāzeps Korsaks: “Kāpēc ir vajadzīgs kaut kāds starpnieks? Kāpēc tad mēs nevaram paši to darīt un gūt no tā labumu? Visticamāk, varētu būt, ka viss, kas ir noslēpumiem klāts, kur ir šie darījumi, ir tādi vairāku pakāpju shēmas, kur uzreiz nevar atšķetināt, kurš ar ko ir saistīts un kam tas izdevīgums ir.”

Kā skaidro Rēzeknes izpilddirektors Raimonds Olehno, līgums starp “Rēzeknes siltums” un pilnsabiedrību paredz iepirkt konkrētu apjomu siltuma pa fiksētu cenu, tāpēc neesot būtiski – ir starpnieks vai nav šajā siltumapgādes ķēdē. “Tas, ka privātais samazinās vai tieši otrādi palielinās savas izmaksas, nekādā veidā nevar ietekmēt tās norunātās cenas, kuras ir starp pašvaldības siltumražotāju un privāto. Tur ir strikti noteikts līgums. Droši vien ir iespējami grozījumi, bet šajā gadījumā mēs nerunājam par grozījumiem līgumā. Par agru par to runāt.”

Jāpiebilst, ka uzņēmums “G2.LV” būvējis arī pilnsabiedrības jauno šķeldas katlu māju Rancānu ielā, bet iecerētais reģenerācijas cehs Rancānu ielā tikšot būvēts uz pilnsabiedrībai piederošas zemes. SIA “RSGA” valdes priekšsēdētājs, PS “REZ NRJ” biedrs Ivo Graviņš: “Šī kompānija mums ir realizējusi vairākus projektus. Ne tikai Rēzeknē, bet arī citur. Ir ilglaicīga sadarbība, kas ir ne tikai sadarbība. Tā ir nesusi daudzus augļus, kas ir apskatāmi dažādās vietās. Viņi ar to nodarbojas, tas ir viņu profils, tāpēc mums kā katlu mājai tas būtu tikai labi saņemt kurināmo, kas ir lētāks un ar labāku siltumatdevi.”

Pilnsabiedrība plāno, ka šķeldai pievienot aptuveni 10% kurināmā no atkritumiem varēšot jau šā gada beigās, jo šādu apjomu varot dedzināt jau esošajā šķeldas apkures katlā. Pašreiz pilnsabiedrība gatavojot dokumentus VVD, lai saņemtu tehniskos noteikumus.

#SIF_MAF2023