Finansiālās grūtībās nonākušai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai jāsagatavo plāns, kā finanšu problēmas risināt, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Jau ziņots, ka Rēzeknes pašvaldībai ir problēmas norēķināties par uzņemtajām finansiālajām saistībām un maksājumi kavējas. Kā iepriekš vēstīja “Latvijas Radio”, lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.
Rēzeknes pilsētas pašvaldības domē opozīcijā esošā deputāte Ināra Groce norāda, ka, viņasprāt, situācija ar pašvaldības budžetu ir kritiska, tāpēc, lai noskaidrotu visus apstākļus, ir nepieciešams veikt pilnu tā auditu. Groce uzskata, lai izkļūtu no finanšu grūtībām, pašvaldībai ir jāveic pakalpojumu analīze, iespējams, no kaut kā jāatsakās, nevis jāatlaiž no darba cilvēki un jāsamazina darbiniekiem algas. “Mūsu priekšlikums uz šo periodu apturēt domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartašēvica darbību. Man šķiet, ka līdzekļi būtu dabūjami gan “Rēzeknes satiksmē”, protams, veicot šo auditu un pārplānojot izdevumus. Pārskatot budžeta pozīcijas, kas ir attiecināmas uz sabiedriskajām attiecībām, četri cilvēki, kas veido “Rēzeknes vēstnesi”, man šķiet, ir pārāk liels finansējums.”
Arī bijušais Rēzeknes domes priekšsēdētājs, tagad opozīcijas deputāts, Juris Guntis Vjakse, saka, ka ir kategoriski pret darbinieku atlaišanu, kā opozīcija par pēdējiem diviem, trīs budžetiem nav balsojuši “par”, uz pašu pēdējo pat neesot ieradušies, tā dodot skaidru signālu, ka šādi budžeti nepieņemas. “Mums jau bija pārliecība, ka tas budžets saplānots nekvalitatīvi un ka to nevarēs realizēt. Visa informācija diemžēl netiek iedota. Pagājušajā nedēļā iesniedzām vēstuli domes vadībai pēc izskanējušās informācijas arī atspoguļot reālo situāciju, kādi tad ir reālie kredīti, parādi, saistības, iespējas, vadībai. Ja nemaldos, trīs nedēļas laika būs atbildēt vēl, bet šodien tiks elektroniski nosūtīta arī vēstule VARAM, iespējams, arī Finanšu ministrijai adresēta – ar lūgumu veikt padziļinātus auditus pašvaldībā un pašvaldības kapitālsabiedrībās.”
Šodien Rēzeknes domes sēdē deputāti pārrunāja, ka lielākie izdevumi pašvaldībai šogad ir atalgojums, jo palielinājusies minimālā alga, kāpušas iestāžu uzturēšanas izmaksas, piemēram, elektroenerģija, siltums, kā arī kredītprocentu maksājumi. Tāpēc pašvaldības izpilddirektors astoņām pašvaldības pārvaldēm un iestādēm – Sporta pārvaldei, Finanšu pārvaldei, Izglītības pārvaldei, Centrālai administrācijai, Sociālajam dienestam, Pilsētvides un attīstības pārvaldei, Austramlatvijas radošo pakalpojumu centram un Rēzeknes Kultūras un Tūrisma centram – devis darba uzdevumu samazināt darbinieku skaitu, lai ekonomētu līdzekļus, pārskatīt struktūrvienību funkcijas, darbinieku noslogotību un amatu aprakstus.
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece Linda Gevaļa: “Mēs bijām saņēmuši izpilddirektora vēstuli jeb tā saucamo rīkojumu. Sazinājāmies ar savām struktūrvienībām, ar visām iestādēm, lai viņi sniedz savus priekšlikumus par savu iestāžu štatu optimizāciju. Mēs saņēmām tos, kā arī to visu apkopojumu iesniedzām domei. Tie ir tikai priekšlikumi – tie tiks pieņemti vai nē, zināsim tikai tad, kad būs kāda darba komisijas sēde”
Telefonsarunā Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece arī saka, ka iepriekš nebija saredzējuši vai dzirdējuši par kādām finanšu problēmām pašvaldībā. Izpilddirektora vēstule savā ziņā bijis pārsteigums. Savu redzējumu domei par optimizācijas iespējām ir sagatavojusi arī Sporta pārvalde. Tās vadītājs Aleksejs Grehovs, kurš ir arī Rēzeknes valsts pilsētas domes deputāts, ievēlēts no “Saskaņas”, ReTV norādīja, ka sporta pārvaldē darbinieku skaitu nesamazinās, bet atsevišķiem darbiniekiem esot plānots samazināt slodzes.
Grehovs skaidro, lai taupītu, Rēzeknē plāno atteikties no dažādām pilsētas mēroga sporta sacensībām amatieru līmenī, saglabājot atbalstu bērnu un jauniešu sportam. Sporta jomā lielākie izdevumi esot peldbaseinu uzturēšana, jo pilsētā ir gan sporta pārvaldes baseins, gan atklātais āra baseins. Grehovs: “Ja laika apstākļi atļaus, tad āra baseins strādās ilgāk, pēc laika apstākļiem, un mēs mēģināsim savu peldbaseinu taisīt vaļā pēc iespējas vēlāk, lai varētu saekonomēt naudiņu.”
Izpilddirektora uzdevumu par budžeta optimizācijas pasākumiem saņēma arī Rēzeknes Sociālais dienests, taču, tā kā šodien notika domes sēde, pirms tās plašākus komentārus tā vadītājs nevēlējās sniegt, sakot, ka rīt varētu komentēt vairāk. Rēzeknes Sociālā dienesta vadītājs Gunārs Arbidāns: “Tikko saņēmām neoficiālu informāciju, ka tomēr deputātiem būs vai deputāti ir pieprasījuši, vai būs tāds informatīvs ziņojums par budžeta stāvokli.”
Savukārt VARAM ReTV skaidro, ka pirmās pazīmes par finanšu problēmām Rēzeknes pilsētas pašvaldībā pamanītas jūnijā, kad Finanšu ministrija lūdza iesniegt plānu, kā pašvaldība plāno šīs problēmas risināt. Taču sākotnēji iesniegtais redzējums esot bijis nepilnīgs, tāpēc augustā Rēzeknes pilsētas pašvaldībai jāiesniedz detalizētāks plāns, kā tā plāno atrisināt savas finanšu grūtības. “Noteikti nedrīkst pasliktināties pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem. Pašvaldībai ir jāvada savs budžets tā, lai viņa pilnībā nosegtu pakalpojumus iedzīvotājiem, veiktu likumā noteiktās, obligātās funkcijas. Tikai pēc tam nodrošinātu kaut kādas papildus brīvprātīgās iniciatīvas, attīstītu kaut kādus projektus, bez kuriem pašvaldība var iztikt un kuri ir tādi ekstra projekti,” saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Aivars Draudiņš.
Draudiņš norāda, ka pagaidām valsts vēl negrasās iesaistīties Rēzeknes pilsētas pašvaldībās finanšu problēmu risināšanā, veicot pašvaldības finanšu stabilizācijas procesu. Tikmēr Finanšu ministrija no plašākiem komentāriem pašlaik atsākās.
#SIF_MAF2023
