“Latvijas dzelzceļš” veicis mērījumus un noskaidroja, ka dažās Latvijas teritorijās trokšņi uz dzelzceļa līnijām pārsniedz atļautos vides trokšņa robežlielumus. Tas var kaitēt cilvēku veselībai. Tagad plānots situāciju risināt, šajās vietās trokšņus samazinot. Kā tas tiks īstenots?
Sasakaņā ar Eiropas Savienības direktīvu un Latvijas likumdošanu “Latvijas dzelzceļam” ir jāizstrādā rīcības plāns, kas paredz samazināt trokšņus uz dzelceļa līnijām ar satiksmes intensitāti lielāku par 30 000 vilcieniem gadā jau no nākamā gada līdz 2028. gadam. Latvijā šādas teritorijas, kurās vilcienu radītie trokšņi varētu radīt diskomfortu iedzīvotājiem, ir Rīga, Salaspils un Ogres novads. VAS “Latvijas dzelceļš” pārstāve Agnese Līcīte: “Kopumā identicētais akustiskās diskomforta zonās iedzīvotāju skaits, kas mitinās, ir aptuveni 12 000 cilvēku, varētu teikt, ka vairāk nekā 12 000 iedzīvotāju. No kuriem lielākā daļa dzīvo Rīgā, Ķengaragā. Tālāk seko Ogre un citi reģioni šajā posmā, kas ir no Rīgas līdz Ogrei.”
Kopējais dzelzceļa līniju garums ir 50,3 kilometri. Trokšņa novērtēšanai un kartēšanai tiek ņemti vērā rādītāji, kas raksturo trokšņa radītos miega traucējumus, diskomfortu dienas laikā, vakarā, kā arī kopējo diskomfortu. Lielākājai daļai ReTV uzrunātajiem Ogres novada iedzīvotājiem trokšņi uz dzelzceļa līnijām netraucējot.
Līdz 10. decembrim “Latvijas dzelzceļš” aicina iedzīvotājus izteikt savus priekšlikumus rakstiski. Pašlaik nav saņemts neviens priekšlikums. Savukārt pašvaldību teritorijās, kurās trokšņus ir nepieciešams samazināt, organizētajās sabiedriskajās apspriešanās, no iedzīvotājiem izteikts atbalsts, piemēram, par apstādījumu veidošanu dzelzceļa infrastruktūras tuvumā. Tomēr “Latvijas dzelzceļš” pārstāve norāda, ka šis priekšlikums tiks izvērtēts detalizētāk. Tāpat viņa arī norāda, ka ir vēl citi veidi, kā samazināt trokšņus uz dzelzceļa līnijām. Tie iedalīti trīs grupās. Līcīte: “Pirmā ir pasākumi trokšņa avotā. Proti – pašā dzelceļa infrastruktūrā vai dzelceļa sastāvā. Otra veida pasākumi ir tā saucamie trokšņa izkliedes ierobežošanai. Tie būtu tie paši pieminētie apstādījumi, vai arī tās varētu būt trokšņu barjeras, grunts vaļņi vai trokšņu slāpēšanas sienas. Un trešā grupa ir pasākumi pašā saucamajā trokšņa uztvērējā jeb šajā ēkā.”
Šobrīd “Latvijas dzelzceļš” plāno izveidot trokšņu samazināšanas barjeru Ķengaragā. Barjeras sienas garums varētu būt 618 metri, savukārt augstums vairāk nekā trīs metri. To plānots īstenot līdz 2025. gadam. Tāpat “Latvijas dzelzceļš” paredz arī patstāvīgi uzturēt dzelzceļa infstraktūru, kas ietver tehnisko apkopi, sliežu pārmiju slīpēšanu, garsliežu nomaiņu un citus pasākumus.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".
