Pātraukt mangāna rūdas tranzītu caur Latvijas ostām uz Krieviju – vakar vakarā pie viena no Rīgas ostas termināļiem pulcējās vairāk nekā simts protestētāju. Latvija pagaidām nav pieņēmusi lēmumu izbeigt izejvielas pārkraušanu un pārvadāšanu. Tuvākajā laikā Saeimā varētu aizliegt transportēt mangāna rūdu pa Latvijas tranzīta sistēmu.
Ceturtdienas pievakarē kustības “Tviterkonvojs” organizētajā miermīlīgajā protestā pie Rīgas ostas termināla protestētāji pieprasīja militārajā rūpniecībā izmantojamās mangāna rūdas tranzīta pārtraukšanu. Šeit pulcējās līdzcilvēki, kas aktīvi gatavi atbalstīt Ukrainu, daudzi no viņiem iepriekš nogādājuši automobiļus ukraiņu karavīriem frontē. Ļaudis neslēpj sašutumu, ka militāra pielietojama izejvielu tranzīts caur Latviju ir iespējams. “Tas ir prātam netverami. Mangāna rūda – stobri, kāpurķēdes. Šodien, šeit stāvot, no cilvēkiem uzzināju, ka jau ir entie iesniegumi iedoti, ir izpētīts, ka tas ir sankciju sarakstā – gan sabiedrības ar ierobežotu atbildību, gan uzvārdi, kas zem tām slēpjas, visiem ir zināmi. Mūsu likuma vara ir ļoti vāja situētu kungu priekšā,” saka zibakcijas dalībnieks Aigars Lazdiņš.
“Mērķis ir, lai šo tranzītu pārtrauc. Pirms divām dienām kustības “PAR” bija sarīkojusi pirmo protestu par šo. Tur bija 20 cilvēki. Cik te bija? 100? Tas ir piecas reizes vairāk. Tas pēc divām dienām, ja turpināsies vēl nedēļām, tad varbūt tiksim arī līdz tūkstotim,” saka zibakcijas dalībnieks Kristaps Blaumanis.
“Es absolūti neatbalstu, ka caur Latviju iet mangāna rūtda tranzītā uz Krieviju. Attiecīgi ir iespējams šo resursu izmantot ieroču ražošanā, kas ietekmē kara gaitu,” saka zibakcijas dalībnieks Ričards Fomrats.
Kā šonedēļ vēstīja TV3 ziņas, viens no mangāna rūdas pārkrāvējiem Rīgas ostā ir Saeimas deputāta Aināra Šlesera un bijušā premjera Andra Šķēles ģimenēm pastarpināti piederošais uzņēmums “Rīgas ogļu terminālis”.
Ainārs Šlesers ceturtdien no Saeimas tribīnes konkrēti neatbildēja par mangāna rūdas tranzīta veikšanu caur viņa ģimenei pastarpināti piederošo uzņēmumu, bet apelēja pie juridiskām niansēm, ka mangāna rūdas tranzīts nav aizliegts. “Kas attiecas par uzņēmumu, par ko jūs runājat, jā, mans uzņēmums ir saistīts ar tranzīta biznesu, bet nevienu sankcionētu kravu šis uzņēmums neved, jo šodien tas vienkārši nav iespējams. Ja gadījumā tiks pieņemts lēmums, ka tiks aizvērts tranzīts, tas tiks aizvērts. Lūdzu, pieņemiet!”
Mangāna rūda ir augstvērtīga izejviela, ko izmanto Krievijas metalurģijas nozarē, lai ražotu īpaši izturīgus un kvalitatīvus dažādu metālu izstrādājumus, ko tālāk Krievija izmanto karā pret Ukrainu. Blaumanis: “Diemžēl Latvija nav pilnībā vienota vēstures pareizajā pusē. Ir viena daļa, kas gūst labumu no šī kara, un ir viena daļa, kas ievēl tādus, par laimi, viņi ir mazākumā. Šlesers noteikti ir oportūnists, viņam morāles nav nekādas. Kurš viņam maksā, kā viņš var dabūt naudu, tā arī viņš to darīs.”
Zibakcijas dalībnieki neizslēdz – ja valstiskā līmenī nepieņems lēmumu aizliegt caur Latvijas ostām un pa dzelzceļu transportēt mangāna rūdu, var sekot arī ostu un dzelzceļa sliežu blokāde. Šobrīd par mangānas rūdas tranzīta apturēšanas jautājumu aktīvi strādā Saeimā.
Ceturtdien plkst. 22 Rīgas ostā pietauvojās kārtējais mangāna rūdas kuģis ar tūkstošiem tonnu kravas uz klāja, ko no šī termināla un pa šīm sliedēm aizvedīs uz Krieviju, lai vēlāk izgatavotu ieročus karam. Šādas kravas pienākušas arī Ventspils ostā.
Latvija divu kara gadu laikā Ukrainas atbalstam devusi 600 miljonus gan militārā aprīkojuma, gan preču apjomā, tomēr tajā pašā laikā nav pārtraukusi ne Krievijas graudu, ne mangāna rūdas un citu kravu tranzītu caur mūsu zemi. Jautājums par mangānas rūdas tranzīta aizliegumu nodots izvērtēšanai Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai.
