No telefona zvaniem un e-pastiem no bagātā Āfrikas prinča vai ziņām par saņemtajiem mantojumiem līdz paziņojumiem no Valsts policijas, tiesām, bankām un mēģinājumiem cilvēkus uzrunāt it kā viņu bērnu vai vecāku vārdā. Krāpniecības veidi, lai tiktu pie cilvēku datiem un finanšu līdzekļiem, kļūst arvien dažādāki.
Krāpnieku aktivitāte un radošums, meklējot arvien jaunus krāpniecības veidus, pieaug. Tā, piemēram, Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos deviņos mēnešos no četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti 7,9 miljoni eiro. Līdzekļi pretlikumīgi iegūti gan investīciju krāpšanas, gan telefonkrāpniecības rezultātā, cilvēkiem pašiem apstiprinot maksājumus no saviem kontiem. Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa: “Krāpnieku aktivitāte pieaug. Pēdējos gados tā ir būtiski mainījusies no IT drošības krāpšanām, kas izvilināja līdzekļus ar tehniskiem veidiem uz krāpšanu, kas balstīta sociālās inženierijas metodēs.”
Tas nozīmē, ka krāpnieki pievērsušies klientu pārliecināšanai par savu datu atdošanu, par ieguldīšanu neeksistējošās ieguldījumu platformās un tamlīdzīgi. Letiņa: “Viņi izmanto steigu, radot papildus stresu klientā, radot priekšstatu, ka kaut kas slikts notiks, ja darbības netiks izpildītas. Tādā veidā arī klienti uzķeras. Tur tiek izmantota gan biedēšana ar to, ka tūlīt savus līdzekļus pazaudēsiet, ja vien neievadīsit datus, kā mēs jūsu naudu pasargāsim, vai cita veida biedēšanas taktika ir ļoti populāra.”
Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše: “Krāpnieki diezgan prasmīgi spēj identificēt cilvēku vājās vietas. Draudi, ko cilvēki, piemēram, saņem no “tiesas.lv” paziņojumus, ka ir veikuši kādu pārkāpumu, cilvēkiem atnāk pavēste no tiesas, tas viņus satrauc, viņi uz to kaut kā sāk reaģēt.Vēl viens, kas man likās tāds interesants piemērs, ir īsziņu sūtīšana – sveiki, te tava mamma, man mainījies telefona numurs, lūdzu, izdari to un to. Vai mamma sūta ziņu, vai bērns vecākiem sūta ziņu, noteikti ir kāds vecāks, kurš saņem šādu ziņu un rezonē ar sevi – es tiešām esmu tādā situācijā, ka mans bērns varētu kaut ko tādu rakstīt.”
Banku pārstāvji norāda, galvenais ir cilvēkiem neļauties pirmā brīža emocijām, bet izvērtēt un pārliecināties par saņemto informāciju. Piezvanot mammai, bērnam vai kādai iestādei, no kuras saņemta kāda ziņa, vai tiešām tā bijusi šādas informācijas sūtītāja. Tāpat cilvēkiem nevajadzētu uzķerties uz aicinājumiem veikt kādas investīcijas, tā cerot iegūt labu peļņu. “Swedbank” pārstāvis Jānis Krops: “Par krāpniecību runājot, jāpiemin ir finanšu pratības trūkums no investīciju puses. Cilvēki joprojām tic, ka kaut kur var investēt tik izdevīgi, lai trīs mēnešu laikā nopelnītu 20 000 eiro, investējot 9000 eiro. Klasiskie argumenti – bankas šo jums nestāsta tapēc, ka bankām skauž, ka tās tā nevar.”
Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska: “Ir arī gadījumi, kad peļņas nolūkos cilvēki ir gatavi pārdot savu banku kontus krāpniekiem. Viņiem tiek piedāvāti pietiekoši lielas naudas summas. Viņi savu kontu, informāciju, piekļuvi, visu pārdod krāpniekiem. Krāpnieks pēc tam uztaisa viltus internetveikalus, tirgo preces, visa nauda tiek skaitīta uz tā cilvēka konta numuru, kas pārdevis savu kontu. Īsto vainīgo, īsto krāpnieku pat nevar atrast, jo pie atbildības sauc to cilvēku, kuram pieder konkrētais konts.”
Krāpnieki mēdz arī cilvēkus pievilināt ar darba sludinājumiem vai sūtot ziņas, ka ir saņemts pasta sūtījums. Un ir vēl dažādi citi krāpniecības veidi. Kā piebilst speciālisti, attīstoties tehnoloģijām, arī iespējas krāpniekiem kļūst plašākas.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".
#SIF_MAF2023
