Pērn reģistrēto satiksmes negadījumu skaits ir mazāks nekā vēl gadu iepriekš – mazliet vairāk nekā 19 tūkstoši. Mazāk ir bijis arī smagi ievainoto un mirušo. Lai arī pagājušajā gadā vairākos drošības jautājumos vērojami uzlabojumi, atslābt nevar, norāda Ceļu satiksmes drošības padomē. Šodien tās sēdē vērsa uzmanību vēl virknei risinājumu.
Pagājušajā gadā avārijās viegli cietušas gandrīz 3600 personas, smagi – 429, taču bojāgājušo skaits vēsturiski zemākais kopš neatkarības atjaunošanas – 115. Uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” secinājis, ka 67% gadījumos negadījumi ar bojāgājušajiem bijuši uz valsts nozīmes ceļiem. “Esam apsekojuši 65 no šīm vietām dabā. 12 gadījumos konstatējām infrastruktūras trūkumus,” norāda VSIA “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
Valsts polcijas pārstāvis Juris Jančevskis: “Dominē sadursmes, uzbraukšana gājējiem un apgāšanās. Šis pirmais top trīs nemainās jau diezgan ilgu laiku. Pie apgāšanās – lielākoties vadītājs ir atradies alkohola reibumā vai arī nav bijis piesprādzējies ar drošības jostu.”
Reibumā izdarīto negadījumu skaits pieaudzis par 17%, tuvojoties vienam tūkstotim. Kopumā pie stūres alkohola reibumā sēdušies ap 4250 autovadītāji un vairāk nekā 200 narkotisko vielu ietekmē. Satiksmes ministrijas pārstāvis Jānis Kalniņš: “Zīmīgi, ka pagājušā gada beigās tika pieņemti šie stingrie noteikumi par konfiskāciju un kriminālatbildību, bet diemžēl apziņa sabiedrībā aiziet lēnāk.”
Visbiežākais pārkāpums joprojām – ātruma pārsniegšana. Lazdovskis: “Mūsu būtiskākā aktivitāte 2023. gadā ir vidējā ātruma radara ieviešana. Pirmo mēs plānojam jau uzstādīt šajā mēnesī. Kopumā šogad tādas būs 16 vietas.”
“Lietuvā šo dažu gadu laikā, kopš viņi ir uzstādījuši šos kontroles rīkus, bojāgājušo skaits tajās vietās ir samazinājies par 90%. Tas ir ļoti iespaidīgi,” saka Kalniņš.
Ceļu satiksmes drošības padomē izskanēja vēl virkne nepieciešamo uzlabojumu, piemēram, šomēnes Liepājā sāks strādāt automatizētā luksoforu gaismas ievērošanas kontrole, ir arī vēl citi priekšlikumi. “Bērnu slimnīca ir vērsusies pie mums, Satiksmes ministrijas, ar aicinājumu pievērst uzmanību mūsu mazākajiem satiksmes dalībniekiem, kuri izmanto jaunas tehnoloģijas, sevišķi skrejriteņus. Tur katru gadu cietušo skaits pieaug un rādītāji pasliktinās,” norāda satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.
Kalniņš: “Svarīgi gan pašvaldībām, gan valstij veidot drošu gājēju, velosipēdistu infrastruktūru. Tas ir virziens, kurā jāstrādā. Noteikti arī sabiedrības informēšanas pasākumi, tostarp arī kampaņas šogad ir plānotas. Īpaši aktīvs virziens – bērnu drošība. Pagājušajā gadā diemžēl ir pieaudzis cietušo bērnu skaits.”
Par statistiku šogad – līdz šim bojāgājuši jau 19 ceļu satiksmes dalībnieki un 44 smagi ievainoti.
