No agresorvalsts norobežojas, mainot tautību

Aizvadītajā gadā 125 cilvēkiem dokumentos veikta tautības ieraksta maiņa, kas ir pat piecas reizes vairāk nekā 2021. gadā, kad tautības ieraksta maiņa veikta vien 20 cilvēkiem, informē Tieslietu ministrijā.  

Pamatā personas ir vēlējušās atteikties no krievu tautības, visvairāk mainījušas tautības ierakstu uz “latvietis” vai “latviete”. 

“Likums paredz, ka var mainīt uz tādu tautības ierakstu kāds personai ir dzimtā divu paaudžu robežās. Ņemot vērā visus pasaules notikumus, lielākā daļa cilvēku vēlas norobežoties no agresorvalsts jeb kādas saiknes pārtraukt,” saka Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta juriste Kristīne Hibnere.

Pērn pieaudzis arī vārdu un uzvārdu mainījušo personu skaits. Dzimtsarakstu departamentā apstiprināti 1977 vārda vai uzvārda maiņas gadījumi. 1700 personas vēlējušās mainīt uzvārdu. Hibnere: “Pamatojot to, ka ar šādu vārdu vai uzvārdu viņam ir apgrūtināta iekļaušanās Latvijas sabiedrībā, personas izvēlējās mainīt vārdu vai uzvārdu, pat abus uz brīvi izvēlētu latvisku vārdu vai uzvārdu.”

Liela interese par vārda vai uzvārda maiņa saglabājas arī šajā gadā. Līdz šodienai Dzimtasarakstu departamentā saņemti jau 389 iesniegumi par vārda vai uzvārda maiņu. 

Par vārda, uzvārda vai tautības maiņu ir jāmaksā valsts nodeva 71 eiro par katru darbību. 



Foto: Freepik