Valsts finansējums ģimenes ārstu prakšu uzturēšanai, īpaši, ja vienam ārstam ir divas prakses vietas, pie pašreizējām izmaksām ir nepietiekams. Lai nodrošinātu ģimenes ārstu pakalpojumu pieejamību, Jelgavas novada domes sēdē apstiprināti saistošie noteikumi, kas paredz daļēji kompensēt ārstu prakses uzturēšanu, kā arī dzīvojamo telpu īri un apkuri ārstniecības personām. Oktobra domes sēdē par jaunu atbalstu ģimenes ārstiem lēmuši arī Tukuma novada deputāti.
Energoresursu cenu kāpumu, īpaši apkures sezonā, izjūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī ģimenes ārstu prakses. Jelgavas novada Staļģenes ģimenes ārsta praksē visu nepieciešamo telpu uzturēšana mēnesī izmaksājot vairāk nekā 1000 eiro. “Mums ir gan ginekoloģiskās apskates, gan kardiogramma, gan zīdaiņu kabinets un procedūru kabinets, un tas viss kopā šobrīd izmaksā 1000-1500 eiro. Kapitācijas naudā tas neietilpst, mums ir atsevišķs maksājums. Bija 480 eiro, tagad drusku pielika. 500-600 eiro mēs saņemam, bet tā ir tikai apmēram puse. Otru pusi mēs maksājam no kapitācijas naudas, kurā ietilpst mans atalgojums,” saka ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs.
Vēl grūtāka situācija esot tiem ģimenes ārstiem, kuriem bez pamatprakses ir otra prakses vieta, par kuras uzturēšanu valsts fiksētais maksājums ir nepilni 143 eiro. Dzalbs: “Mēs vēl tur izremontējam, tad sanāk, ka mēs paši nodrošinām to pakalpojumu, kas pacientam ir bezmaksas vai par vienu, diviem eiro.”
Lai atbalstītu ģimenes ārstus un līdz ar to nodrošinātu arī viņu sniegto pakalpojumu pieejamību, Jelgavas novada deputāti nolēmuši daļēji kompensēt gan prakšu uzturēšanu, gan ārstniecības prsonas. Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola: “Izdevumi īres maksas segšanai vai viesnīcas apmaksai ir līdz 250 eiro mēnesī, bet ne vairāk kā faktiskie izdevumi. Ja mēs runājam par āstu prakšu uzturēšanu, tad tie ir līdz 200 eiro mēnesī, bet ne vairāk kā faktiskie izdevumi.”
Aprēķināts, ka šāda pašvaldības atbalsta izmaksai 19 Jelgavas novada ārstiem 2024. gadā būs nepieciešami 59 000 eiro. Lai tas stātos spēkā, grozījumi saistošajos noteikumos vēl jāapstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kā arī tie jānopublicē “Latvijas vēstnesī”. Pašvaldībā gan norāda, ka šāds atbalsts nevar kļūt par sistēmisku, tāpēc to plānots piešķirt tikai uz trīs gadiem, vienlaikus aicinot Veselības ministriju pārskatīt piešķirtā finansējuma apmēru
Kā norāda Dzalbs, tas būšot papildus bonuss arī jauno ārstu piesaistei reģionos. “Kā jau es arī deputātiem teicu, mēs konkurējam ar Rīgu. Mēs konkurējam ar privātiestādēm, jo sanāk tā, ka tikko rezidents ir ieguvis sertifikātu, viņi var piedāvāt visu. Ekskluzīvas telpas, izcili skaistas, bez maksas tikai strādā. Ja mēs gribam dabūt ārstu, piemēram, uz Vilci, Platoni vai Staļģeni, tad sākas drusku problēmas. Mums jābūt kādam piedāvājumam pretīm.”
Līdzīgas problēmas ir arī citos novados. Tukuma novadā lielākais izaicinājums esot ģimenes ārstu paaudžu maiņa. Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa: “Ģimenes ārsti piecdesmit vai pat vairāk procentu ir pensijas vai pirmspensijas vecumā. Parasti tā maiņa notiek pēkšņi, kad uz galda parādās dokumenti par prakses izbeigšanu, un tad mēs visi skrienam un trakojam. Tagad pielēmām, ka mēs dodam 10 000 eiro, ja atver jaunu ģimenes ārsta praksi mūsu teritorijā, bet arī, skatoties, lai to teritoriju tā jēgpilni var noklāt.”
Lai piesaistītu jaunos ārstus, daudzas pašvaldības piešķir arī stipendijas rezidentiem, piešķir atlaides telpu nomai. Tāpat izmantoti tiekot arī Eiropas Savienības pieejamie fondi primārās veselības aprūpes uzlabošanai. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, pašreiz reģistrētas astoņas ģimenes ārstu vakances galvenokārt Kurzemē un Vidzemē.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".
