Jau vairākas dienas Latvijā valda kailsals, kāds pēdējos desmit gadus neesot piedzīvots. Tas satraucis lauksaimniekus, jo šādi laika apstākļi atkal var iznīcināt cerības uz labu ražu. Kā ReTV skaidro dārzkopības speciālisti, ilgstošs kailsals var nopostīt ne vien ziemājus, bet arī augļu kokus un citus stādus ar seklāku sakņu sistēmu.
Pēc pagājušā gada problēmām lauksaimnieki, īpaši Dobeles novadā, lika lielas cerības uz šo gadu. Līdz šim ziemāju attīstība bijusi laba, bet tagad labi salapojušais ziemas rapsis sasalis. Zemnieku saimniecības “Lazdiņi” saimnieks Juris Lazdiņš rāda, ka auga viducis stingri turas zemē, tā esot laba zīme. Tomēr uznākušais kailsals ne ziemas rapsim, ne citiem ziemājiem neesot labvēlīgs. “Katrā gadījumā mēs vairs nezinām, kas šeit būs un vai būs. Tas ir atkarīgs no tuvākajām dienām, cik ilgi saglabāsies šis sals, nejaukais vējš, šodien vai rīt uzsnigs sniegs vai neuzsnigs.”
Apsegt sējumus nav iespējams, tomēr drošāk varot justies tie zemnieki, kuri ir veikuši preventīvos pasākumus, jo paļauties uz dabas māti mūsdienās vairs nevarot. Lazdiņš: “Latvijas klimatiskajos apstākļos preventīvie pasākumi, ko lauksaimieki var veikt, ir šķirņu izvēle, sējuma datumi, kultūraugu attīstība. Tie ir tie preventīvie pasākumi, plus apdrošināšana pret šādiem ziemas riskiem, kā kailsals. Ja tie ir veikti īsti nav pamata satraukties, ja tie nav veikti, tad droši vien ir jādomā un savās noliktavās jāveic inventarizācija, lai pārliecinātos, ja sējumi ies bojā, būs vasarāju sēkla, ar ko pārsēt.”
Kailsals, kāds pēdējos desmit gadus neesot piedzīvots, galvassāpes rada ne vien graudaugu audzētājiem, bet arī augļkopjiem.Vecās ābeles vai citus lielos kokus tas neietekmēšot, bet pundurābeles un jaunos stādījumus gan. Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse: “Tas ir ļoti liels drauds sakņu sistēmai, jo īpaši tas varētu attiekties uz pundurkokiem, jo šie pundurpotcelmi ir ar seklāku sakņu sistēmu, augsne caursalst ātrāk, sasniedz lielāku sakņu apjomu un var tikt traumēta, bet ir atkarīgs no tā, kā tajā vietā ir izveidojies mikroklimats.”
Dārzkopības institūta Pūres pētniecības centrā pundurkoku apdobēm uzbērta 20 centimetru bieza šķeldas kārta, bet kailsals steidzīgi licis ķerties arī pie jauno vīnogulāju segšanas. Dārzkopības institūta pētniece Dzintra Dēķena: “Ir ģenētisko resursu šķirnes un hibrīdi, kas nav tik ziemcietīgi. Vēlākos gadus varēs, piemēram, Sukatnieka vīnogas nesegt, bet pirmos trīs gadus, kamēr izveidojas sakņu sistēma, ja ir sniegs, var nesegt. Līdz šim bija mīnusi, bet bija arī sniegs, tādēļ tās nav apsegtas, bet pie kailsala, ja ir pāri par -10 grādiem, pirmos trīs gadus iesaka visus segt.”
Kā ReTV skaidro dārzkopības speciālisti, optimālais sniega biezums būtu desmit centimetri, bet ikviens centimetrs sniega var augiem palīdzēt. Turklāt šoreiz vinnētāji varot būt tie, kuri savus dārzus nav ļoti rūpīgi izravējuši. Lepse: “Tur, kur viss cītīgi izravēts gluds un tīrs, sniegam nav, kur ieķerties, bet tur, kur ir kāda nezālīte palikusi, sniegs var ieķerties, tā kā reizēm pārlieku lielais čaklums varbūt arī nav īsti labs.”
Jaunākās sinoptiķu prognozes gan liecina, ka jau šovakar Latviju varētu šķērsot nokrišņu zona, kas palīdzētu pārziemot gan augļukokiem, gan ziemāju sējumiem. Vēl labāk būtu, ja līdz pavasarim gaisa temperatūra nesasniegtu pozitīvu atzīmi.
