Pirms dažām dienām Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) paziņoja, ka vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē varēs piedalīties arī Krievijas un Baltkrievijas sportisti. Tiesa gan – to viņi drīkstēs vienīgi neitrālu sportistu statusā. Tas nozīmē – bez sava karoga un himnas.
Jāpiebilst, ka Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa šodien vērsa uzmanību uz piemēriem pagātnē, kad valstis morālu apsvērumu dēļ ir boikotējušas olimpiskās spēles. To Mieriņa sacīja kopīgajā preses konferencē ar Ukrainas parlamenta priekšsēdētāja vietnieci Olenu Kondratjuku. Gala vārdu Latvijas dalības jautājumā teiks Latvijas Olimpiskā komiteja, vienojoties ar Latvijas sportistiem.
Šodien Latvijas Olimpiskā komiteja turpināja sarunas par to, kā reaģēt uz šādu SOK paziņojumu. Kā stāsta Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks, sākumā paredzēts sagaidīt Ukrainas pārstāvju rīcības plānu. “Šobrīd vēl konkrētu lēmumu, ko varētu pateikt, kas ir pieņemts, vēl nav. Mums bija nedēļas nogalē un šodien savstarpējās sarunas ar Skandināvijas un Baltijas kolēģiem. Mēs gaidām ziņas no pašiem ukraiņiem. Viņi ir solījuši tuvākajā laika posmā formulēt gan no Olimpiskās komitejas, gan no sporta ministra paša. Tas ir Olimpiskās komitejas prezidents. Tad arī tālāk mēs varēsim secināt, kādi varētu būt rīcības plāni.”
SOK norāda, ka viens no iemesliem, kādēļ tā lēmusi par labu agresorvalstu dalībai olimpiskajās spēlēs, ir cilvēktiesības. Tas nozīmē arī to sportistu pielaišanu olimpiskajām spēlēm, kuru valsts olimpiskās komitejas ir diskvalificētas. “Delfi” sporta redaktors Uldis Strautmanis: “Ko katru reizi, pēc kārtējā Krievijas vai SOK izgājiena, šajā gadījumā, es likšu vienādības zīmi, starp SOK un Krieviju, kārtējiem paziņojumiem, par olimpiskajām spēlēm. Cik ir Ukrainas sportisti un sporta kopienas cilvēki gājuši bojā karā, kas paliek ar šo cilvēku tiesībām? Viņiem vairs nebūs tiesību nekur piedalīties. Kas paliek ar tiem tūkstošiem ukraiņu bērnu, viņiem nav iespējas nodarboties ar sportu, kādas ir viņu tiesības?”
Sprintere Gunta Vičule, kura ir arī Latvijas Olimpiskās komitejas atlētu komisijas vadītāja, norāda, ka šāds SOK lēmums, nav bijis pārsteigums. “Pirmkārt, pati ideja. Vai ir pieļaujama neitrālo sportistu dalība. Mēs saprotam, kas ir neitrālie sportisti, konkrētajā situācijā tas ir sportists, individuāls cilvēks, kuram ir Krievijas vai Baltkrievijas pase. Tikai šis viens kritērijs nav par pamatu SOK domās, vērtējot viņu dalību starptautiskās sacensībās.” Portāla “Delfi” sporta redaktors Uldis Strautmanis cer, ka Ukraina pieņems stingru lēmumu, kas radīs lavīnas efektu un lēmumu pieņēmējiem liks padomāt vēlreiz. “Es ticu, ka Ukraina pieņems stingru lēmumu. Tas nebūs ilgi, tas būs šonedēļ. Es ceru. Sekos lavīnas, sniega vilnis. Man liekas, ka SOK dabūs spiedienu, būs spiests mainīt noteikumus, līdzīgi, kā tas bija ar agresoru paraolimpiešiem, neilgi pirms Pekinas ziemas paraolimpiskajām spēlēm. Sākoties ar Latvijas kērlingistu un pārējās komandas nostāju, visa pasaule nostājās, izmeta ārā agresorus no ziemas paraolimpiskajām spēlēm.”
Ja SOK lēmums netiks mainīts, ir iespēja, ka daļa valstu izvēlēsies uz četrgades lielāko notikumu nedoties. Tiesa gan – tas varētu būt sāpīgs lēmums pašiem sportistiem.
Latvijas Olimpiskās komitejas atlētu komisijas vadītāja Gunta Vaičule: “Iespējams, tie, kuriem karjera iet uz otru pusi, viņi savus karjeras pēdējos četrus gadus pavada izdzīvošanas režīmā, tikai sapņojot par šīm spēlēm. Tas ir ļoti sarežģīts, emocionāli smags jautājājums. Vēl jo vairāk tapēc, ka tas saduras ar interesēm, kas ir ļoti jutīgas. Mēs visi atbalstām ukraiņus, mēs līdz pārdzīvojam. Mēs visi arī ziedojam. Šīs visas situācijas dēļ mēs arī ciešam. Tagad šīs divas intereses saduras, tas ir ļoti sarežģīti. Tas ir arī, nerunājot par notikumu kā tādu, gatavojoties spēlēm, psiholoģiski, emocionāli ietekmē. Tas ir grūti.”
Tikmēr Strautmanis vēl uzskata, ja Krievijas un Baltkrievijas sportisti olimpiskajās spēlēs varēs startēt, tuvāko piecu gadu laikā sportā varētu būt gaidāmas lielas izmaiņas. Olimpiskās spēles, iespējams, kļūs par lokālu pasākumu, kur piedalās dažas valstis.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".
Foto: Edijs Pālens/LETA
