Jau no šā gada zemnieki var pieteikties buferjoslu izveidei, par to saņemot atbalsta maksājumu, tādējādi pasargājot upes, ezerus un citas ūdensteces no barības vielām, kas notek no laukiem. Lauku dienā satiktie zemnieki par šādu jaunievedumu pagaidām izsakās visai piesardzīgi.
Aizsargjoslu likums jau līdz šim paredzēja, ka ūdensteču krastos divus metrus platā joslā nedrīkst lietot augu aizsardzības līdzekļus. Tomēr ar to īsti nepietiek, lai pasargātu upes. To pierāda arī Sesavas upe, kas Īles pagastā vairāk līdzinās aizaugušam grāvim. Tāpēc jau no šī gada zemnieki tiek aicināti veidot vismaz astoņus metrus platas buferjoslas ar sētu vai dabisko zāli, kas aiztur barības vielu noplūšanu no lauka. Latvijas Dabas fonda eksperte Lelde Enģele: “Tas būtu koridors, kurā varētu mēģināt dabiskot upi. Tajā būtu kādi koki, zālājs. No dabas daudzveidības viedokļa tas ir ideālais variants, kur savvaļas sugas tādā lielā lauksaimniecības ainavā varētu patverties.”
Par buferjoslu ierīkošanu paredzēts arī finansiāls atbalsts. Uz lauku dienu sabraukušie zemnieki uzmanīgi vēro paraugdemonstrējumus buferjoslu kopšanā, tomēr pašreiz vēl ir visai piesardzīgi, atbildot uz jautājumu par tādu izveidi savās saimniecībās.
SIA “Ugāle Agro” pārstāvis Dzintars Indriksons: “Jāmācās būs saimniekot ekonomiskāk. Jāapstrādā laukmales. Varbūt, ka var nebraukt pa lauka vidu, bet braukt pa buferzonu. Jāmācās zaļāk dzīvot, vienvārdsakot. Nevaram mēs visu zaļo zonu apstrādāt, lai minerālmēsli iet iekšā. Bez minerālmēsliem tāpat nekas neizaugs. Ir gadi, kad var ar vircu, bet ir gadi, kad vajag minerālmēslus.”
Zemnieku saimniecības “Strēlnieki” īpašnieks Kristaps Freimanis: “Mazajiem zemniekiem vēl papildus investīcijas pļaujmašīnu iegādei. Te ir tās malas zāle jāsmalcina, tad vajadzēs modernāku pļaujmašīnu.”
“Vēl grūti saprast, bet noteikti būs bēdas. Skatījos – tur nezāles nevar apkarot. Domāju, ka problēmas būs lielākas nekā ieguvums,” saka z/s “Šulti” saimnieks Artis Katarskis.
Arī šajā laukā blakus buferjoslai esošajā labībā ir pa kādai nezālei, tomēr “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre teic, ka regulārā smalcināšana pirmajos buferjoslas iekārtošanas gados pasargāšot no nezāļu izplatības. Pagaidām buferjoslas ierīkošana ir brīvprātīgs pasākums. “Vai nu tu ierīko buferjoslu un saņem atbalstu, vai nu te būtu rudzi līdz lauka malai, ar nezālēm aizauguši, tāpat praktiski nenovācami un nekādu ražu tur zemnieki nevarētu iegūt.”
Zemkopības ministrs Didzis Šmits: “Skaidrs, ka jaunais kopējās lauksaimnieciskās politikas stratēģiskais plāns paredz arī šo jautājumu. Skaitot buferzonas un ekoshēmas, tur jau atbalsts ir. Jāsaprot, ka stiprākās prasības nav Latvijas izgudrojums. Tas ir visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.”
Sekojot Eiropas “zaļajam kursam”, Latvijā nākamajos piecos gados plānots ieviest buferjoslas vismaz 30 000 kilometru garumā.
#SIF_MAF2023
