Tuvākajos gados Latvijā sāksies valsts mēroga bumbu patvertņu celtniecības programma, kas likvidēs šobrīd esošo civilās aizsardzības objektu trūkumu, bet jau 2024. gadā sāks darboties visaptveroša apziņošanas un apraides sistēma, izmantojot mobilo telefonu tehnoloģijas pēc Izraēlas parauga, šodien ReTV apstiprināja Iekšlietu ministrijā. 

Pirms aptuveni 20 gadiem Latvijas valdība pieņēma lēmumu pārtraukt uzturēt civilās aizsardzības objektus – bumbu patvertnes –, jo nebija apdraudējuma, norāda Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs. Līdz ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā situācija ir mainījusies, steidzīgi risināmi jautājumi, lai civilās aizsardzības plāni militāra apdraudējuma gadījumos gan Rīgā, gan visā valstī pasargātu iedzīvotājus. “Ne šī, ne nākamā budžeta jautājums, kad mēs uzsāksim valsts līmeņa patvertņu būvniecību. Lai cilvēki saprastu, kas tas tāds ir – tāda valsts kā Somija sāka būvēt patvertnes 1945. gadā, un pateica, ka vairāk nevajag būvēt patvertnes 2011. gadā. Kā jūs saprotat, pēc Otrā pasaules kara ļoti daudz naudas tika ieguldīts tieši šajā kategorijā. Jā, mēs esam palaiduši ļoti daudz laika, diemžēl nekas šajā jomā netika darīts, tagad darbu priekšā ir daudz.”

Pašlaik tiešu militāru draudu Latvijai gan nav, taču pašvaldības aktīvi pēta situāciju un iespējas ēku pagrabus pielāgot kā patvertnes apdraudējuma gadījumā. Process daudzviet ir praktiski pabeigts. Drīzumā uz mājas sienas, kurā iespējams patverties draudu gadījumā, izvietos īpašu civilās aizsardzības zīmi, lai iedzīvotāji par to zinātu. Uzrunājot Valmieras novada pašvaldību, noskaidrojām, ka arī Vidzemes lielākajā pilsētā ar aktīvu rūpniecību civilās aizsardzības objektu trūkst. “Ir tā, ka tieši tam paredzētu patvertņu pašvaldības rīcībā nav, bet sarunā ar militārpersonām esam noskaidrojuši, ka pirmajā momentā patvērums tiešām var būt māju pagrabi – katrs pagrabs, kas ir zemāks par zemes līmeni, kuru var skart sprādziena vilnis. Kas saistās ar patvertņu būvniecību, tur tiešām tas būtu valstiski izsverams jautājums. Kur ir liels iedzīvotāju blīvums, varbūt tas būtu labs risinājums,” saka Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums.

Valstiskā līmenī tuvākajos gados varētu but prasība, ka jaunbūvējamās mājās būs obligāti nepieciešama specifiska bumbu patvertne iedzīvotājiem, bez tās ēkas celtniecība netiks saskaņota. Plānots, ka tiks atjaunotas padomju laikos būvētās patvertnes, kur renovācija ir iespējama. Tāpat apdraudējuma gadījumā būtisks faktors ir iedzīvotāju dekoncentrācija – ja ir iespēja doties uz laukiem, to vajag darīt. Praktiski visos gadījumos agresors raķešu triecienus izdara pa blīvi apdzīvotām vietām vai specifiskiem objektiem. “21 pašvaldībai ir pieeja pie migrācijas fonda. Tas nozīmē, ka tādās ārkārtas situācijās, masveida evakuācijā mēs varam izvietot teorētiski 173 000 iedzīvotāju. Mums vietas ir, kur palikt, vienkārši pārlaist nakti, varbūt pāris,” saka Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos.

Šobrīd tuvojas noslēgumam informāciju tehnoloģiju projekts, kas darbosies kā šūnu tehnoloģijas apziņošanas un informēšanas sistēma, izmantojot mobilo telefonu sakaru tīklu pārklājumu, draudu gadījumā informējot konkrētas vietas iedzīvotājus, kuri apdraudēti. Rajevs: “Tagad šis process ir noslēguma fāzē, un šī sistēma tiks pabeigta līdz jūnija mēnesim. Nākamajā gadā mēs noteikti to ieviesīsim.. Šobrīd no apziņošanas sistēmas, kas darbojas Latvijas Republikas teritorijā, ir tā saucamās sirēnas, kas ir izvietotas uz mājām. Kaut kur tās ir, kaut kur nav, kaut kur tās dzird, kaut kur nedzird. Jaunā apziņošanas sistēma būs katra cilvēka mobilajā telefonā.”

Civilās aizsardzības jautājumi kļuvuši par aktīvi risināmu aktualitāti Latvijā, kur nepieciešams kopīgs pašvaldību un ministriju darbs, lai krīzes situācijā nodrošinātu maksimālu drošību valsts iedzīvotājiem. 

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".