Vētra, arī ar lielgraudu krusa, ko piedzīvojām nedēļas sākumā, radīja lielus postījumus ne tikai mājām, automašīnām, sējumiem un citām lietām, bet tā paņēmusi dzīvību arī daudziem putniem, kā arī tos savainojusi. Vēl šodien tiek saņemti iedzīvotāju zvani ar lūgumiem pēc palīdzības.
Gan vētras laikā, gan arī pēc tās biedrības “Drauga spārns” pārstāvji saņēmuši zvanus par stārķiem, kuri masveidā atrasti uz labības laukiem. Biedrības dibinātāja Anete Asare-Siņevolnova ReTV atklāj, ka pirmie zvani saņemti aizvakar pēcpusdienā, visvairāk cietušo, kā arī mirušo stārķu bijuši Tukuma novada Jaunpilī un Dobeles novada Kroņaucē. Tāpat vakar saņemti zvani no Jaunpils par dzērvēm, kuras cietušas vētras laikā. “Šobrīd pie mums ir nonākuši 11 stārķi, deviņi no tiem ir izdzīvojuši. Viens nomira šajā naktī, viens nomira iepriekšējā, kuriem bija pārāk smagas traumas. Visiem stārķiem pa muti un nāsīm tecēja asinis. Visi ir dabūjuši smagus smadzeņu satricinājumus, ir smagi ievainoti.”
Biedrībā “Drauga spārns” pauž, ka sākotnēji, lai palīdzētu notvert cietušos putnus, lūguši palīdzību arī Valsts policijai, taču viņiem tādas iespējas nebija. Tad lūgta palīdzība brīvprātīgajiem, kuri putnus nogādāja patvērumā. “Dzērves atveda Jaunpils iedzīvotājs. Viņš viņas arī noķēra. Dzērves, kas parasti bēg un skrien 50km/h ļoti lielā ātrumā, noķert nav iespējams. Viņas vienkārši stāvēja un ļāva sevi paņemt, pilnīgi bezpalīdzīgas. Tur jebkāds plēsējs būtu nācis un viņas iznīcinājis.”
Šobrīd stārķiem, kuri ir biedrības “Drauga spārns” patvērumā, asiņošana ir apstājusies, kā arī lielākā daļa jau piecēlušies kājās. Latvijas Nacionālā dabas muzeja ornitologs atklāj, ka stārķi nav vienīgie putni, kuri cietuši vētrā. Tā kā tie ligzdo atklātā vietā un ir lieli putni, viņus vieglāk pamanīt. Latvijas Nacionālā dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko: “Cieta arī citi putni. Varbūt kāds ērglis, vanags, klijāns mežos arī gājis bojā. Skaidrs, ka pa mežiem, kur nolūzuši koki, tagad varbūt neviens nestaigā. Ja paies vairākas dienas, tad skaidrs, ka jenotsuns vai lapsa beigtos putnus arī apēdīs. Varbūt nekad neuzzināsim, kādi tad putni un cik lielā skaitā no citām sugām aizgāja bojā.”
Ornitologs stāsta, ka Latvijā ligzdo 13 līdz 14 tūkstosi stārķu pāru, kas ir liels skaits. Dmitrijs Boiko uzsver, ka stārķu populāciju šī vētra būtiski neietekmēs. “Balto stārķu skaits Latvijā ir ļoti liels. Skaidrs, pat ja aizgāja bojā ligzdotāji, lieli putni, tad tukša vieta nepaliks. Nākamgad atlidos citi baltie stārķi, ieņems teritoriju. Domāju, ka divu trīs gadu laikā tur, kur bija ligzdas, tur arī būs citi īpatņi.”
Jāpiebilst, ka putni, kuriem ir lauzti spārni, vairs nekad nevarēs atgriezties dabā, viņiem būs jāpaliek uz dzīvi līdzšinējā patvēruma vietā biedrībā “Drauga spārns”. Tur stāsta, ka arī vakar ievestās dzērves visticamāk nebūs spējīgas atgriezties dabā, jo ievainojumi ir pārāk smagi, kā arī lielai daļai putnu ir bojāta redze. Dažiem – neatgriezeniski.
