Lai cilvēki ar funkcionāliem, redzes un citiem traucējumiem veiksmīgāk iekļautos sabiedrībā, tiek meklēti dažādi risinājumi. Par to domā arī bibliotēkas, kuru plauktos parādās pielāgotā literatūra - palielinātas drukas, vieglās uztveres un audio grāmatas. Šāda iespēja ir arī Ogres bibliotēkā.
Ogres centrālās bibliotēkas pārstāve Līga Beināre ReTV demonstrē vienu no grāmatām, kas pielāgota, lai to ērtāk būtu lasīt cilvēkiem ar redzes traucējumiem, stāstot: “Viena no tām ir lielo burtu grāmatas, lielās drukas grāmatas, kurās arī šajā plauktā var redzēt. Viņas jau fiziski ir lielākas kā grāmata tādā klasiskajā izpratnē. Jo tajās gluži vienkārši atstarpes ir lielākas, burti ir lielāki. Tie ir tādā treknākā drukā, attiecīgi vieglāk salasāmi.”
Pielāgotās literatūras klāstu papildina vieglās valodas grāmatas, kuras var izmantot arī pirmsskolā. Līga Beināre teic, ka tās ir veidotas, pateicoties vieglās valodas iniciatīvai: “Un kā jau šis nosaukums saka priekšā, tad to būtība ir tāda, ka grāmata savā ziņā tiek pārradīta vai pārrakstīta vienkāršākā valodā. Un šeit, piemēram, ir grāmatiņa ar stāstu par Dullo Dauku un vēl četriem latviešu stāstiem, kur arī, tātad, teikumi ir īsāki, atstarpes starp rindkopām ir lielākas. Un, ja, teiksim, ir kāds vārds, nu piemēram, senvārds stāstā, tad tas tiek atsevišķi vēl arī paskaidrots, kas ir stabule, kas ir vīzas vai ērģeles.”
Kā sarunā ar ReTV norāda Latvijas Neredzīgo biedrības vadītājs, pielāgotās literatūras izmantošana vājredzīgo cilvēku vidū esot liela. Tās izmantošanu gan ietekmējot cilvēka redzes spējas, līdz ar to ne visiem konkrētā pielāgotā literatūra būs atbilstoša. Latvijas Neredzīgo biedrības centrālās valdes priekšsēdētājs Kaspars Biezais atzīst: “Ne vienmēr to var izdarīt visos veidos un, cik tas ir finansiāli izdevīgi, bet uz to ir jātiecas. Un publiskajās bibliotēkās, kur šis materiāls ir, tas ir visnotaļ apsveicami.”
Tāpēc arvien populārākas lasītāju vidū ir grāmatas digitālajā formātā. Tā ir iespēja klausīties stāstus gan no audio grāmatas CD formātā, kā arī USB datu nesējā. Un to princips ir tāds, ka lasītājs nāk ciemos ar savu USB. Un attiecīgās grāmatas, kuras viņš izvēlās, mēs ierakstām šajā te viņu USB, un lasītājs mājās droši var klausīties tajā ierīcē, kurā to ir ērti darīt. Kā norāda bibliotēkā, šobrīd pielāgoto literatūru biežāk izmanto seniori un bērni.
Līga Beināre: “Reizēm šis te ceļojums grāmatu pasaulē cilvēkam varbūt ir tas pieejamākais un tas, kas neprasa ārkārtīgi lielus finansiālus ieguldījumus. Līdz ar to ir ļoti svarīgi, ka literatūra būtu pieejama pēc iespējas plašākam lasītāju lokam. Jo tā ir iespēja izkrāsot to ikdienu un padarīt to bagātāku.”
Pielāgoto literatūru ievieš arī citās Ogres novada bibliotēkās, tā pieejama gan latviešu, gan krievu valodā un sarūpēta sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku.
#SIF_MAF2023
