Līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainai liela daļa Latvijas iedzīvotāju nevēlas pārtikā lietot augļus, dārzeņus, kas audzēti agresīvajā kaimiņvalstī. Plaši stāstīts par graudu importu Latvijā un Eiropas Savienībā, bet ir bažas arī, kur paliek citi Latvijā importētie graudaugi, augļi un dārzeņi. Šāds viedoklis ReTV Ziņām tika pausts vakardienas plašajā lauksaimnieku protestā.
“Mums ir sāpīga augļu un dārzeņu ievešana no Krievijas” – tā ReTV telefonsarunā pauda Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte. Viņa norāda, lai arī nešķita, ka mūsu tirgū tie varētu būt, bet bāzēs esot konstatēti. “Mēs jau šo jautājumu pacēlām pirms tika graudi pacelti Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padoms (LOSP) līmenī. Jo bāzē tie ir, tirdzniecībā nav. Lai tad viņi liek tajos lielveikalos uzrakstus vai karodziņus, ka tie ir Krievijas produkti. Tad jau mūsu pircējs izvēlēsies – pirks vai nepirks Krievijas produkciju. Tā kā principā tie ir Latvijā, cik daudz, kas, ko, mums tādas īstas skaidrības nav.”
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis savukārt norāda, ka publiski par Krievijas graudiem tiek runāts vairāk. Pēc statistikas datiem, tā nav tā lielākā pozīcija. “Ir lopbarība un citi produkti, tajā skaitā dārzeņi. Bet dārzeņi ir viena cita kategorija: pākšaugi, zirņi. Tie skaitās kā dārzeņi. Tas trakākais, ka nav izsekojamības, kur tālāk tas aiziet. Vai paliek Latvijā, vai tālāk Eiropā, kur tālāk tā tiek pārstrādāta. Mēs neviens nezinām, ēdot kādu produktu, vai viena sastāvdaļa nav no Krievijas. Šis ir sāpīgākais jautājums.”
2023. gadā caur Latvijas robežu Eiropas Savienībā ievesti 241 tūkstotis tonnu zirņu, kā arī 306 tūkstoši tonnu kukurūzas, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta ReTV sniegtā informācija. Lai labāk saprastu apmērus – vienā 50 vagonu vilciena sastāvā var pārvadāt aptuveni 3800 tonnu graudaugu. Tātad Latvijā no Krievijas iebraukuši aptuveni 80 vilcienu sastāvi Krievijas kukurūzas vien. Krievijas graudaugi, kukurūza, kā arī pie dārzeņiem statistiski pieskaitāmie zirņi nav Eiropas Savienībā sankcionētās preces. Saistībā ar Krievijas zirņiem Pārtikas un veterinārais dienestā norāda, ka tie domāti kā pārtika cilvēkiem. “Attiecībā uz zirņu sūtījūmiem mēs varētu teikt, ka 98% procenti ir bijuši domāti lietošanai pārtikā. Mūsu dati ir pieejami par to, kas ir uzrādīts kontrolei ievešanas brīdī vai šķērsojot robežu, tālāk jau attiecīgi importētājs vai ievedējs, kas ir deklarējis izmantošanai Eiropas Savienības teritorijā, tas pats tālāk var rīkoties, paturot Latvijā vai tālāk nosūtot uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm,” saka Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Iveta Šice-Trēde.
Krievijas graudi, graudaugi, dārzeņi un augļi ir lētāki kā Eiropas Savienībā, jo to audzēšanā nav piemēroti stingrie Eiropas Savienības kaitēkļu apkarošanas līdzekļu, nitrātu un minerālmēslu lietošanas noteikumi. Nozares eksperti uzskata, ka liela daļa Krievijas ražoto graudaugu, kā arī zirņi un kukurūza caur Latviju tālāk tiek vesta uz Rietumeiropas valstīm – Spāniju un Itāliju. Iespējams, piemēram, Latvijā populārie dažu firmu Itālijā ražotie makaroni varētu būt izgatavoti no Krievijā audzētajiem graudiem. Tāpat, iespējams, Eiropā ražotajā lopbarībā, ko nopērk Latvijas lopkopji, var būt piedeva no Krievijā audzētajiem graudaugiem. LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis: “Mēs esam apzvanījuši jau labu laiku atpakaļ, rudens pusē, kad parādījās pirmā informācija, ka Latvijā ienāk graudi, kukurūza un zirņi, mēs mūsu biedriem, kas ir lielākie lopkopji, kur varētu teorētiski lietot lopbarības piedevas, viņi saka – neko nepērkot.”
LOSP vadītājs Gatis Gūtmanis norāda, ka runājis ar vienu no lielākajiem pārtikas pārstrādātājiem akciju sabiedrību “Dobeles dzirnavnieks”, kas noliedzis Krievijā audzētu graudu un zirņu iepirkšanu. Uzņēmums norādījis, ka kompānijas politika ir principiāli atteikties no agresorvalsts produktiem, lai arī to cena ir zemāka nekā audzētiem Eiropas Savienībā.
Foto: Freepik; ilustratīvs
