Jau no nākamā gada stāsies spēkā obligātais Valsts aizsardzības dienests. Prioritāri tam tiks pakļauti jaunieši vecumā no 18 līdz 19 gadiem. Līdz 1. decembrim vēl varēja pieteikties brīvprātīgi trešajam Valsts aizsardzības dienesta iesaukumam, kuru iesaucamie uzsāks nākamā gada jūlijā. Pieteikušies ir 515.
Ogrēnietis Krišjānis Kaļāns nesen atgriezies no dienēšanas armijā. Viņš bija viens no 254 brīvprātīgajiem, kurš dienēja pirmajā Valsts aizsardzības dienesta iesaukumā. Krišjānis pieteicās iesaukumam kopā ar draugiem, lai veicinātu savu personības izaugsmi un kaut ko izdarītu valsts labā. Lai gan sākumā šķitis, ka nebūs viegli, dienēšanas laikā sapratis, ka armija realitātē ir pavisam citādāka nekā bija redzējis filmās vai dzirdējis nostāstos.
Krišjānis Kaļāns: “Pirmie iespaidi, protams, bija diezgan biedējoši, kā jau varētu būt, ierodoties armijā, satiekot pirmos komandierus, paskatoties apkārt, paskatoties uz to vidi. Bija bažas par to vai esmu veicis to pareizo izvēli, varbūt šis gads būs sliktākais manā dzīvē. Bet tās bažas tika ļoti ātri izkliedētas. Protams, ir mazliet bailīgi. Jo tu saproti, ka šādā vidē tu pavadīsi visu nākamo gadu, taču tā vide izrādās salīdzinoši patīkama.”
Liela daļa ReTV uzrunāto iedzīvotāju uzskata, ka jauniešiem ir nepieciešams dienēt armijā, taču daļai ir iebildumi par to, ka dienests būs obligāts.
Nupat noslēdzās jau trešais Valsts aizsardzības dienesta iesaukums. Divu mēnešu laikā tam bija pieteikušies nedaudz vairāk nekā 250 jauniešu, savukārt nedēļu pirms pieteikšanās termiņa beigām skaits divkāršojās.
Rihards Rozenbaums, NBS Rekrutēšanas un atlases centra priekšnieks:
“Manā skatījumā, protams, palielinājās pēc valsts amatpersonu paziņojuma, ka notiks tomēr šī atlase pēc nejaušības principa. Jo uz brīvprātības pamata nespēs nodrošināt šo nākamā gada otro iesaukumu. Jo tomēr ir atšķirības. Ja jaunietis tiek iesaukts obligātā kārtā, viņam šī kompensācija mēnesī ir 300 eiro, bet, nu, ja viņš piesakās brīvprātīgi, tad kompensācija ir 600 eiro.”
Tāpat līdz ar kompensācijas apmēru jauniešus motivē pieteikties arī vecāki. Tomēr ne visi, kuri pieteikušies brīvprātīgi, var dienēt. Pirms dienesta uzsākšanas, ir jāveic veselības pārbaudes, un kā pieredze rāda, gana daudz veselības problēmu dēļ dienestā nevar piedalīties.
Rihards Rozenbaums:” Mūsu iepriekšējā pieredze parāda, ka, nu, apmēram 20 % līdz 25 % jauniešiem ir šīs veselības problēmas. Kad ir vajadzīgi vai papildus izmeklējumi, kas var iekavēties, nepieciešamas citas dažāda veida izziņas, vai, nu, jau sākotnēji varam deklamēt, ka viņu veselības stāvoklis neatbilst dienestam. Nu, pēc mūsu prognozēm, tad no šiem 515, kuri ir pieteikušies…, lēmums, ka viņi varēs uzsākt dienestu valsts aizsardzības dienesta nākamā gada jūlija mēnesī, nu, mēs prognozējam apmēram 320 līdz 350 jauniešiem.”
Rekrutēšanas un atlases centra priekšnieks norāda, ka jaunieši kļuvuši apzinīgāki. Pirmajos iesaukumos vairumā gadījumu jauniešu lēmums dienēt bija uz emocijām balstīts, tāpēc daudzi dienēšanas dienā neieradās. Tagad tādu esot ļoti maz.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".
