Pilnībā būt gataviem krīzes situācijām faktiski nav iespējams – tā atzīst militārajās mācībās “Ausma” iesaistītie Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Medicīnas rotas zemessargi un Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi, kuri aizvadītās nedēļas nogalē Alūksnes un Madonas novadu teritorijās trenēja prasmi cietušo evakuācijai uz ārstniecības iestādēm. Esmu klāt brīdī, kad viens no mācību posmiem aizrit Cesvainē.
Navigācijas vietā papīra karte
Militāro mācību laikā tiek izspēlēta krīzes situācija, kurā ir daudz smagi ievainotu un steidzami hospitalizējamu karavīru. Tas prasa profesionālu un ātru mediķu reakciju, kā arī prasmi iejusties situācijā. Apstākļi ir neierasti, jo dienesta mediķiem, pretstatā ikdienas situācijai, kad darbs norit pateicoties modernām tehnoloģijām un navigācijai, ir jāizmanto koordinātes un papīra karte cietušo pārņemšanas punktu atrašanai, kā arī cietušo apmaiņa drīkst notikt vien tad, kad dienesti ir savstarpēji sazinājušies, izmantojot iepriekš atrunātus signālus. Evakuācija notiek uz Madonas un Alūksnes slimnīcām.
Kā stāsta Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Kauliņš, mācībās “Ausma” šoreiz iesaistīti divi Zemessardzes bataljoni. “Mēs apmācām NMPD darbiniekus pazīt karti, lasīt militāro karti, darboties radiosakaros, arī dažus taktiskos paņēmienus, tostarp pietuvošanos viens otram ar sakaru signāliem vai ar auto signālu pielietošanu mēs viņiem mācam. Tāpat mācam militārās fonētiskās alfabēta lietas, lai, ja, piemēram, nav sakaru, līdz ar to telefoni nestrādā, spētu viens ar otru komunicēt,” skaidro pulkvedis Kauliņš. “Šeit mums ir iesaistīti divi Zemessardzes bataljoni, kas nodrošina lomu spēlētājus, tāpat koordināciju ar Valsts policiju un ar citiem dienestiem, kas vajadzīgi mācību scenārija izspēlei, bet visu mācību virsvadību nodrošina 2.brigādes Medicīnas rota, kas izstrādā leģendas un arī apmāca NMPD mediķus.”
Būt pilnībā gatavam krīzes situācijai nav iespējams
Šoreiz mācībās piedalās desmit mediķu brigādes no visas Latvijas. Kā atzīst NMPD direktore Liene Cipule, katra krīze ir unikāla ar to, ka tai ir atšķirīgi apstākļi un koordinācijas situācijas, tāpēc šādas mācības ir ļoti vērtīgas un jāturpina organizēt, lai dienesti būtu gatavi savstarpēji sazināties un sastrādāties. “Šīs mācības ir vērtīga pieredze, kas ļaus būtiski uzlabot dienesta gatavību ārkārtas situācijās, notiekot militāram konfliktam. Lielais uzdevums šodien ir stiprināt tieši šo civilmilitāro sadarbību, kas tiešām ir ļoti izaicinoši civilajiem mediķiem, jo mēs strādājam ar citu vidi, ar citu apziņošanas sistēmu, ar koordinātu meklēšanu, cietušo meklēšanu. Esam iekļāvušies šai militāristu izveidotajos ROL sistēmās, pacientu pārņemšanas punktos. Šīs mācības izceļas ar to, ka mums ir arī daļēji bīstamos apstākļos jāstrādā, līdz ar to brigādēm ir izsniegti arī aizsardzības līdzekļi: ķiveres un speciālās vestes,” norāda Cipule, uzsverot, ka apgūstamo lietu vēl ir daudz. “Gatavošanās krīzei nozīmē atstrādāt virkni elementus, tomēr teikt, ka mēs jebkurai krīzei, tos atstrādājot, varam būt gatavi, būtu ļoti maldinoši un nepareizi. Jāsaka, ka gatavošanās vien ceļ mūsu līmeni un katrās mācībās mums ir jauni secinājumi, katrām jaunajām mācībām mēs varam izvirzīt jaunus uzdevumus,” piebilst Cipule.
Kā stāsta Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Kauliņš, mācību mērķis ir sasniegts, jo vingrinājumā var pārliecināties, ka abi dienesti ir spējīgi organizēt un koordinēt cietušo evakuāciju konvencionālā konflikta gadījumā. “Tāpat arī ļoti būtiska ir Valsts robežsardzes iesaiste mācībās, kas ļāva testēt savstarpējo koordināciju un sadarbību. Augstu novērtēju NMPD spēju īsā laikā apgūt un adaptēties mūsu informācijas aprites plūsmā, izmantojot militārās ziņošanas formu, terminus un specifiku,” vērtē pulkvedis Kauliņš, uzsverot, ka šāda veida mācības brigādes Medicīnas rotai ir nozīmīgākās gadā, jo tajās tiek pārbaudītas gan medicīnas personāla, gan karavīru-glābēju, gan komandvadības elementu spējas. Savukārt uz jautājumu, cik gatavi esam šādām situācijām, pulkvedis atbild: “Ja mēs būtu gatavi, tad mēs šādas mācības neorganizētu. Arī pārrunājot ar Cipules kundzi, ir skaidrs, ka NMPD daudz ko mācīties, mums arī ir lietas, kas jāturpina attīstīt. Tā pirmā lieta – turpināt koordinācijas ar slimnīcām, jo viens ir tas, kas notiek kaujas laukā, bet otrs – mūsu uzdevums ir arī palīdzēt slimnīcām būt daļai no šī mācību scenārija, un arī viņus trenēt, ko viņi darītu, ja pēkšņi ir ļoti daudz cietušo, ja jāmaina slimnīcu ierastā kārtība, un tamlīdzīgi.”
Pieaug interese par dienestu Zemessardzē
Būtiski, ka mācības “Ausma” norisinās jau ceturto gadu, ik reizi tajās tiek iekļauti arvien sarežģītāki uzdevumi. Šajās mācībās, iesaistoties Valsts robežsardzei, tika testēta arī spēja nogādāt cietušos uz medicīnas iestādi ar helikopteru.
Jāpiebilst, ka kopš 2018. gada Zemessardzes 2.Vidzemes brigādē notiek mērķtiecīga Medicīnas rotas attīstība. Šo gadu laikā rotā dienestu uzsākuši vairāk nekā 50 praktizējoši mediķi: ārsti, medicīnas māsas, feldšeri, kā arī vairāk nekā 40 karavīri un zemessargi, kuri vēlas apgūt medicīnas prasmes. Medicīnas speciālistiem dienests Medicīnas rotā sniedz iespēju papildus savai specializācijai apgūt militāro medicīnu un spēju strādāt paaugstināta stresa apstākļos, kā arī iespēju gūt starptautisku pieredzi kopā ar sabiedroto spēku pārstāvjiem Latvijā un ārvalstīs.
#SIF_MAF2023
