Ja viesojaties Lietuvā, Klaipēdā vai Kuršu kāpās, noteikti dodieties sasveicināties ar delfīniem, roņiem, pingvīniem un citiem jūras iemītniekiem. Vēsturiskajā Nērijas fortā esošais Lietuvas Jūras muzejs, akvārijs ar ekspozīcijām par kuģniecības vēsturi – komplekss, kas ļauj iepazīt jūras dabu un vēsturi, – kā arī blakus esošais delfinārijs aicina iepazīt noslēpumaino ūdens pasauli.
Katru gadu šeit viesojas vairāk nekā pusmiljons apmeklētāju no Lietuvas un ārvalstīm. Patīkami, ka viesi no Latvijas veido pat 40% no ārvalstu tūristiem. Tas Lietuvas Jūras muzejam liek būt mūsdienīgam un dinamiskam, strādāt ar progresīvām metodēm un censties panākt harmoniju starp cilvēku un dabu, veidojot kompleksas ekspozīcijas.
Iepazīstināsim ar Lietuvas Jūras muzeja medūzām un adatādaiņiem!
Medūzas
Ziemeļatlantijā izplatītā ausainā aurēlija no augusta līdz oktobrim ir sastopama arī Baltijas jūrā. Ausaino aurēliju nevar attiecināt uz vietējo sugu, jo tā nedzīvo Lietuvā visu gadu. Medūzas vairāk ir pielāgojušās okeāna sāļumam, savukārt Lietuvas piekrastē sāļums ir tikai 6–7 promiles. Medūzas uz Lietuvas piekrasti atnes straumes, jo Baltijas jūra savienojas ar okeānu caur jūras šaurumiem. Medūzas pašas neaizpeldētu tik lielus attālumus. Baltijas jūras piekrastē medūzas parasti ir 10–15 cm diametrā, bet okeānā tās var sasniegt pat 30 cm diametru. Tās pārtiek no maziem ūdensdzīvniekiem, kurus ķer ar dzeļošiem taustekļiem.
Adatādaiņi
Adatādaiņi ir ļoti daudzveidīgs dzīvnieku valsts tips, kurā ir vairāk nekā 6000 sugu. Adatādaiņu tipā izšķir piecas klases: jūraslilijas, jūrasgurķus jeb holotūrijas, jūraszvaigznes, jūrasežus un ofiūras. Jūraszvaigznēm ir plakans ķermenis, parasti ar regulāru piecstūra formu. Zvaigznes veido disks un stari. Diska apakšpusē ir mute, staru apakšējā daļā – kājas, kas ir savienotas ar kopējo sistēmu. Ūdens tek cauri šai sistēmai un nonāk katrā kājā. Kad kāja saraujas, zvaigzne pārvietojas. Zvaigžņu ātrums ir 5–25 cm minūtē. Tām nav acu, tāpēc barību – aļģes un gliemjus – meklē ar ožas palīdzību. Zvaigznes spēj izvirzīt uz āru savu kuņģi, satvert gliemi un sagremot to. Ofiūras ir līdzīgas jūraszvaigznēm, bet to stari izteikti ir atdalījušies no diska. Kustīgie stari palīdz ofiūrām ne tikai pārvietoties, bet arī sagrābt laupījumu. Jūraseži izskata ziņā atšķiras no jūraszvaigznēm un ofiūrām. Tiem ir lodveidīgs ķermenis. Jūraseži plaši ir sastopami tropiskajās jūrās, tie pārtiek no aļģēm, kuras tie plūc ar saviem pieciem zobiem. Neraugoties uz draudīgajām adatām, tiem bieži uzbrūk jūraszvaigznes, un tos labprāt knābā jūras putni. To inde ir bīstama cilvēkam. Ūdenslīdējam atliek tikai pieskarties garajām adatām, tās ieduras ķermenī un nolūst. Tai vietā rodas ādas apsārtums un dedzinošas sāpes, kam bieži seko muskuļu paralīze.
Vairāk informācijas: www.muziejus.lt
