Februāra sākumā svinami tradicionālie latviešu gadskārtu svētki Meteņi. Tie iezīmē viduspunktu starp ziemas un pavasara saulgriežiem, un neiztrūkstoša Meteņdienas aktivitāte ir masku gājieni. Limbažos gan skatīt dažādas maskas, gan izzināt šo tradīciju iespējams “Masku skapī”, ko pie savām mājām atjaunotā rijā iekārtojis Juris Rudzītis. Viņš stāsta, ka telpas iekārtošana vēl turpinās. “Es ceru ka šī tapšana turpināsies bezgalīgi. Lielais mērķis ir saglabāt mūsu, iespējams, senāko tradīciju. Līdz ar ēdienu kultūru, kas sakņojas tūkstošiem gadu senā vēsturē, masku tradīcija ir nākamā, kas mums vēl arvien ir.”
Lielākā daļa masku, kas te apskatāmas, ir Latvijas Folkloras biedrības kolekcija, tāpat maskas darinājuši arī vietējie tradīciju zinātāji un uzturētāji. Interesanti, ka maskošanās tradīcijas joprojām dzīvas daudzās tautās, tomēr ne visur tās ir tik krāšņas un daudzveidīgas, kā pie mums - esam saglabājuši vairāk nekā 80 masku veidus, kas apvienojas vairākos desmitos masku grupu. “Masku tradīcija ir brīnišķīga lieta. No vienas puses tā ir jautra, tomēr arī nopietna lieta,” vērtē Juris. “Tā ir iespēja caur masku ieiet citā pasaulē, smalkā pasaulē un enerģētiskā līmenī iegūt saikni ar mūsu senčiem. Tāpēc to var darīt tikai nobrieduši cilvēki.”
Masku gājieni ierasti notiek gada tumšajā laikā, no rudens līdz pavasarim. Turklāt maskas pakāpeniski nomaina viena otru un arī maskoto tēlu izdarības mainās - jo tuvāk pavasarim, jo aktīvāk un skaļāk. Pirmie apkārt pa mājām devās vecīši. “Tie bija tērpušies skrandaiņu drēbēs, klusi gāja pa mājām, klusi pie sevis bubināja. Tad nākamie bija Mārtiņi, viņiem viss bija uzvilkts otrādi, arī seja un pakausis it kā samainījušies vietām, kājās bieži vien uzvilkti dažādi zābaki. Pēc Mārtiņiem seko Katrīnmeitas, kam bija raksturīgi vilkt mugurā baltu lina kreklu, apsietu ar sarkanu jostu. Un tad jau nāk Ziemassvētku laiks, ar čigāniem. Tā ir vesela masku grupa, kur ir čigāni, lāči, citi dzīvnieki, arī mācītājs, līgava un līgavainis. Visi savas lomas arī tradicionāli izspēlēja.”
Un tad jau klāt ir Meteņi, kas ir maskošanās laika noslēgums. Tad maskas un to izdarības saistās ar dažādiem rituāliem, kas simbolizē auglību, jo daba pamazām mostas. Lai gan varētu šķist, ka februārī vēl ir kārtīga ziema, Juris pārliecinājies, ka tā gluži nav. “Man ir arī bites, un es teiktu, ka bites precīzi dzīvo pēc saules kalendāra. Varbūt kāda nedēļu uz vienu vai otru pusi, bet Meteņu laiks ir pavasara sākums. Lai arī vēl ir ziema ar sniegu un salu, tomēr, ja paskatās bišu stropā, tad tur māte jau sāk dēt jaunās oliņas. Tas ir jauns sākums,” novērojumos dalās J. Rudzītis.
Nu gan “Masku skapis” uz kādu brīdi ir patukšojies, jo Folkloras biedrība savu kolekciju izstādīs 25. Starptautiskajā masku tradīciju festivālā, kas no 9. līdz 11. februārim notiks Viļānos. Pēc tam tās būs apskatāmas kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums” Rīgā, bet tad jau būs atpakaļ, un skapja saimnieks stāsta, ka ļoti labprāt šo kolekciju izrāda apmeklētājiem, it īpaši ciemos aicināti skolēni.
