Raidījumā “Personības kods” viesojas psiholoģijas doktore, klīniskā psiholoģe Marija Ābeltiņa. Sarunā ar Ingu Gorbunovu par Marijas sevis meklējumiem, dzīves pieredzi un to, kā iemācīties būt labvēlīgam pret sevi.

Amerika – iespēju zeme? 

Marija jaunībā vēlējās kļūt par aktrisi. “Kad sabruka Padomju Savienība, ieplūda daudz informācijas, tai skaitā par kino filmām. Es biju kā pielipusi pie ekrāniem un skatījos visas Holivudas filmas! Tā izveidojās priekšstats par visu to industriju. Toreiz tas likās kaut kas neticams un fantastisks.”

“Bija doma studēt ekonomistos un kur tik vēl ne. Beidzot nonācu līdz izvēlei studēt psiholoģiju, bet problēma bija tāda, ka tolaik vispār nebija naudas. Stipendija bija tik zema un maza, ka nevarēji īsti neko atļauties nopirkt – varbūt vien mēnešbiļeti un pāris bulciņas vietējā kafejnīcā. Viena kursabiedrene bija aizbraukusi pastrādāt uz Ameriku pelnīt naudu. Varēja nopirkt vairākas kurpes. Es domāju – vaauu! Pa vasaru es arī varētu… Viņa man saka – Amerika ir iespēju zeme. Es – jāaa, es arī braukšu! Tas bija kāds otrais vai trešais kurss. ”

Marija atzīst, ka vienā brīdī tur tiešām, pat strādājot Makdonaldā, bija iespēja, kā tajos laikos šķita, “sapelnīt visu pasaules naudu”, bet tad vienu mēnesi kā studentam ceļot. “Tajā brīdī domā – tev ir mēnesis laika, vari braukt pa Ameriku visur, kur gribi! Ja es te esmu, jābrauc uz to Holivudu, kļūšu par aktrisi. Filmēšos kopā ar Silvestru Staloni vai Arnoldu Švarcnegeru! Paskatījos starppilsētas autbusu sarakstu, domāju – ir tāds autobuss uz Holivudu. Bet nekā! Beigu beigās nopirku biļeti, bet nepaskatījos am un pm. Atnāku uz pieturu, man saka, ka esmu nokavējusi precīzi 12 stundas. Es apraudājos. Izrādījās, ka biļete ir derīga katru nākamo nedēļu tai pašā laikā.”

“Manī vēl bija jaunības naivums. Šķita, ka Holivudā arī ir tāda kinostudija – vienkārši aiziesi, kaut ko parunāsies, tad viss notiks.” Diemžēl nebija. ““Universal Pictures”, kuru uzgāju pirmo, nevarēja “tā vienkārši ieiet”.”

Arī to, kā tad Marijai Holivudā klājās, uzzini, skatoties raidījumu “Personības kods”!

Labvēlība un līdzjūtība pret sevi 

Kā iemācīties pret sevi būt labvēlīgam? “Tas, ko es redzu, ir tāds darbiņš, jaunu ieradumu veidošās. Ir tas senais stāsts par diviem vilkiem. Tas vilks, kuru barosi, tas arī būs spēcīgāks. Ļoti līdzīgi ar šo labvēlīgo, sakarīgo attiecību pret sevi. Saku “sakarīgo”, lai cilvēki nesajauktu ar savu sevis žēlošanu. Sevis žēlošana nav labvēlīga. Tā patiesībā ir sevis dzīšana vēl vairāk depresijā, noskaņojumā, ja sevi atdali no visiem cilvēkiem, sev saki – ak, es mazā nabadzīte, visi no manis ir novērsušies, neviens mani nesaprot… Ieej tumšajos ūdeņos dziļumā. ”

Labvēlība pret sevi ietver to, ka netiek pazaudēta saikne ar citiem cilvēkiem. “Jāsaprot, ka arī kļūdīšanās ir cilvēka dabā. Arī citiem tā gadās.”

“Man ļoti patīk šī “līdzjūtība pret sevi”. Tā ir pieeja, kurā varam mācīties būt godīgi pret sevi, lai nemēģinātu kaut ko slēpt vai piepušķot. Būt sajūtā, ka esam saiknē ar citiem cilvēkiem, bet arī kultivēt to labvēlīgumu, to, ka spējam piedot sev kļūdas, protam uz sevi paskatīties ar cieņu un mīlestību.”

To var sākt ieviest arī caur vienkāršo. “Katru dienu pamanīt labo, kas noticis ap mani. Piemēram, uzsmaidīju pārdevējai vai baristai, un man uzmaidīja atpakaļ. Tas ir mirklis, kad varam uzskatīt, ka kaut kas neliels, bet labs noticis.”

Psihoterapija ir papildinājums iepriekš iegūtajām zināšanām

Marija stāsta, ka par psihoterapeitu var kļūt arī citu profesiju pārstāvji, ne tikai psihologi un psihiatri. “Tas var būt arī pedagogs, sociālais darbinieks vai teologs. Bet visbiežāk tie tomēr ir vai nu psihologi, kas ir gājuši akadēmisko mācību ceļu, studējot psiholoģiju, vai mediķi. Taču var būt arī citi. Man ir fantastiska kolēģe, kurai pamatizglītība narkoloģija.”

“Psihoterapija ir kaut kas, kas nāk klāt kā papildinājums tam, ko zini vai kas ir tavas pamatzināšanas. Tur ir daudz virzienu un nosaukumu. Bieži vien cilvēki apjūk. Ja neesi tajā iedziļinājies, tev liekas – nu ir viens psihoterapijas virziens, kur iemācās palīdzēt citiem. Veidi, kā caur strukturēto sarunu panākt labas izmaiņas cilvēka dzīvē, ir dažādi.” 

Marija atzīst, ka psihoterapijā kāds vairāk balstās zinātnē, savukārt kāds cits – filozofiskos uzskatos. “Katrs esam citādāks, meklējam savus veidus, kā mēs labāk varam palīdzēt.”

*

Marija ir pārliecināta, ka labas pārmaiņas mēs katrs varam uzsākt jebkurā dzīves brīdī.

Uzzini vairāk raidījumā “Personības kods”! Marija iepriekš ir piedzīvojusi izdegšanu, šai problēmai veltīja disertāciju un arī grāmatu. Sarunā vēl par piedzīvojumiem, izaicinājumiem, paškritiku, to, kā tikt pāri dažādām dzīves krīzēm.