Mīlestība pret boksu kopš bērnības, 20 gadi dienestā pretterorisma vienībā OMEGA, 10 gadi ļoti turīgas ģimenes miesassarga un menedžera amatā ar bāzes vietu Monako – tas viss raksturo boksa treneri Raimondu Šnepstu. Atgriežoties savā dzimtajā pilsētā Preiļos, viņš tur izveidojis sporta klubu “13. raunds”.
Raimonds Šņepsts pabeidzis Latvijas sporta pedagoģijas akadēmiju kā fizkultūras skolotājs un boksa treneris. Uzturoties un strādājot ārzemēs, viņš vienmēr meklējis vietējo boksa klubu, lai varētu doties trenēties. Tagad savas zināšanas un prasmes nodod jaunajai paaudzei. Viņš uzskata, ka sports bērnos un jauniešos audzina disciplīnu, pacietību, spēku, izturību un kā fiziskās, tā morālās īpašības. “Sports cilvēkam māca būt spēcīgam, smadzeņu darbībai – ātrai, lai reaģētu uz jebkādiem kairinājumiem un varētu pieņemt lēmumus, kas ir ļoti svarīgi dzīvē. Biznesā. Jebkur. Atbildības uzņemšanos,” tā treneris skaidro sporta lomu mūsu dzīvēs.
Par spīti savai pieredzei jaunības gados, kad savu varēšanu mēdza pierādīt uz ielas, tagad laiki mainījušies, un arī saviem audzēkņiem viņš regulāri atgādina, ka bokss nav domāts vardarbībai. Ja kādam audzēknim bijusi kāda saķeršanās, tad viņš mudina pretinieku doties boksa ringā, nevis spēkus pārbaudīt ielu kautiņā.
Uz šo sporta zāli nāk dažādu tautību, dzimumu un vecumu cilvēki, tāpēc kopīgā sportošana un “čupošanās” nacionalitāšu šķelšanos un komunikācijas barjeras nojauc. Raimonds Šņepsts ir pārliecināts, ka “patriotisms sākas ne jau no valsts. Sākas tieši no dzimtās vietas. Ja tu esi patriots dzimtajai vietai šeit, tad tu arī būsi patriots savai valstij. Tāpēc, nākot uz šejieni, viņi visi var lepoties – o! Mums te foršs sporta klubs tiešā nozīmē. Tad viņi var arī lepoties par sevi. Tā arī ir daļa no patriotisma”.
To, ka pasaules pieredze ļauj daudzos gadījumos saredzēt lietas, kas notiek pie mums, citādāk, apliecina arī LU SZF Sociālo un politisko pētījumu institūta direktore, vadošā pētniece Aija Zobena. Un šis skatījums no malas dod iespēju ārzemēs pieredzēto ieviest šeit. Un tieši sports un mūzika ir jomas, kurās saliedētība ir visspēcīgākā, jo bērni un pusaudži tur ātri atrod kopīgu valodu un valodas apgūšana notiek organiski un ātri.
Tam pierādījums ir arī lielākā ielu sporta kustība Latvijā Ghetto Games. Organizācijas pārstāvis Antons Semeņaks uzsver, ka sports ir otrs lielākais instruments pēc pašas valodas, kas veic sociālās līmes funkciju un ir arī vislabākā integrācijas metode. Īpaši, ja tas ir komandu sports un nav tiesnešu, jo tad jaunieši viens otru saprot labāk un meklē veidus, kā var komunicēt savā starpā.
Skaties raidījumā otrdien, 21. novembrī, plkst. 19.15 ReTV ēterā.
#SIF_MAF2023
