Jau ceturto gadu projekta “Mācītspēks” jaunie skolotāji palīdzēs aizpildīt daudzās vakances mācību iestādēs. Šogad programmā vasaras mācības uzsāka 90 jaunie skolotāji, no kuriem 33 mācīs valodas. Topošie pedagogi strādās visos reģionos mācību iestādēs, kuras gan ministrija, gan pašvaldība uzskatot par perspektīvām.

90 dažādu jomu speciālisti šovasar nolēmuši atkal sēsties skolas solos, lai “Mācītspēks” vasaras klātienes mācībās apgūtu nepieciešamākās prasmes un 1. septembrī varētu sākt darbu skolās. Starp “Mācītspēks” skolotajiem arī ukrainiete Viktorija, kura dzimtenē jau strādājusi par skolotāju, bet Latvijā, strādājot par skolotāja palīgu, sapratusi, ka vēlas būt angļu valodas skolotāja. “Man bija ļoti grūts uzdevums iemācīties valodu no nulles līmeņa līdz B2, kas man tagad ir. Vecmāmiņa bija skolotāja, un es droši teicu, ka eju viņas pēdās. Domāju, ka viss izdosies. Esmu ļoti centīga, atbildīga, man ļoti patīk strādāt ar bērniem,” saka Olaines 1. vsk. angļu valodas skolotāja Viktorija Korola.

Lai gan joprojām mācību iestādes tiek uzskatītas par sieviešu pasauli, “Mācītspēks” šā gada kursā netrūkst arī puišu. Rīgas 45. vsk. latviešu valodas skolotājs Rūdis Bebrišs: “Vēl ir uztraukums, ka īsti nezinu, kas sagaida. Domāju, ka tā ir ļoti saprotama sajūta šajā mirklī. Iztēloties, ka ar pirmo septembri viss reāli sāksies, klase un skolēni, jābūt priekšā un jārunā, jābūt gatavam. Protams, ir tā bažīgi, bet domāju, ka šī nedēļa būs tā, kas to novērsīs. Preference noteikti vērsta būtu uz pamatskolas augšējām klasēm un vidusskolu. Es domāju, ka tur spētu sevi vislabāk realizēt.”

Topošie skolotāji četras dienas nedēļā strādās, bet piektdienās turpinās mācības kādā no trīs universitātēm, lai pirmajā gadā iegūtu skolotāja kvalifikāciju, bet otrajā jeb indukcijas gadā turpinātu profesionālo pilnveidi tālākizglītības programmās. Gunita Butāne, Jelgavas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja, to jau paveikusi, un atzīst, ka apvienot darbu ar mācībām nav bijis viegli, tomēr gandarījums esot. “Jo dziļāk es gāju iekšā pedagoģijā, jo vairāk man patika. Tagad jau es ļoti labi apzinos, ka strādāju ar domu, ka gribu, lai mūsu nākamā paaudze būtu gudrāka par mūsu paaudzi.”

Projektam “Mācītspēks” šogad aprit četri gadi, kuru laikā mācību iestādes ieguvušas apmēram 350 skolotājus. Kā liecinot šogad veiktā aptauja, vairums joprojām strādā skolā. Tomēr arī “Mācītspēks” projektā ir grūti piesaistīt tā sauktos STEM priekšmetu skolotājus. “Vislielākais “Mācītspēks” skolotāju skaits šogad ir valodu jomā, īpaši angļu valoda, bet mums ir arī vācu valodas un franču valodas skolotāji. Otrs liels bloks ir matemātika un sociālās zinības,” norāda projekta “Mācītspēks” vadītāja Ruta Zaharova.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša saka: “Ja mēs runājam par dabas zinībām, ķīmiju un fiziku, jādomā, kā vispār bērniem to aiznest, jo nevar uzrasties skolotāji, ja skolā tas nav pietiekami mācīts. Līdz ar to sanāk dažādos posmos šobrīd investēt. Gan jauno pedagogu apmācībā, gan augstskolās matemātiķiem. Matemātiķiem ir daudz dažādu piedāvājumu darba tirgū, mēs zaudējam skolotājus citās profesijās. Es aicinu visus, kas ir pastrādājuši citur, pievienoties šai programmai, kādā dzīves ciklā kļūt par skolotāju.”

Pašreiz mācību iestādēs trūkst vairāk nekā 400 pedagogu, no tiem liela daļa vakanču ir tieši STEM priekšmetos.

#SIF_MAF2023