“Es esmu zvērējusi netaupīt savu spēku, veselību. Ja vajadzēs, arī dzīvību, aizstāvēt savu valsti, tādēļ man sāp, kad redzu, kā pie nojaucamiem pieminekļiem gulst sarkanas neļķes un jaunieši prāto, kā apiet obligāto dienestu,” saka Ilze Feldberga. Ērglēniete, kura jau trešo gadu dienē Zemessardzē un viņas piemēram seko arī vīrs un meita. 

Ērgļu tūrisma informācijas centra vadītājas Ilzes Feldbergas ikdiena aizrit kā lielākajai daļai Latvijas sieviešu. Dienā darbs, vakarā rūpes par diviem bērniem, vīru un mājas soli. Taču līdztekus tam viņa pirms trim gadiem izdarīja izvēli iestāties Zemessardzē, laužot vēl joprojām pastāvošos stereotipus, ka sievietes vieta nav armijā. Ilze Feldberga stāsta: “Mēs tur iederamies, varam tikpat visu izdarīt. Dalīšanas sen vairs nav. Par obligāto dienestu – aicinātu ī sievietes šo soli nopietni apsvērt, jo mēs varam daudz vairāk, kā mēs sākotnēji esam iedomājušās. Arī pārliecība par sevi un motivācija, visas labās īpašības, kas pēc tam no tā nāk, tas jau tikai padara mūs bagātākus un spēcīgākus. Un es nerunāju šeit par to fizisko sagatavotību, bet par pārliecību, ka es varu.”

Kā iedvesmas stāsts un arī piemērs, ko Ilze izjūt arī savā ģimenē. Pirms gada zemessargu rindās stājās vīrs Mārcis, Lāčplēša dienā svinīgo zvērestu, stājoties jaunsardzē, nodod meita. “Ik katru gadu aizvien vairāk meitenes un sievietes iestājas Jaunsardzē un Zemessardzē, un man šķiet, ka tas tā turpināsies. Tā ir pieredze, tas ir interesanti, daudz jaunu zināšanu, arī labi pavadīts laiks. Tas nav nekāds ierobežojums, ka esi sieviete,” norāda Ilzes meita, jaunsargs Liene Feldberga.

Līdz ar rūdījumu, kas gūta Jaunsardzes nometnēs, Liene spilgtāk izjūtot arī piederības sajūtu valstij. “Man patīk, ka mums Ērgļos, tādā mazā ciematiņā, ir kopiena, kur varu justies piederīga. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi, ka iesaisties dažādās aktivitātes un apzinies, ka esi patriots.”

Patriotisma jautājums pēdējā laikā nodarbinot arī Ilzes prātu, jo īpaši tas aktualizējies Ukrainas kontekstā. Ilze Feldberga: “Redzot cilvēkus raudam pie nojaucamajiem pieminekļiem un nesot turp sarkanas neļķes, dzirdot jauniešus Anglijā runājam, ka jāmaina pilsonība obligātā dienesta dēļ, ir skaidrs, ka esam ļoti dažādi. Es esmu devusi zvērestu netaupot savu veselību, vajadzības gadījumā pat dzīvību, aizstāvēt savu valsti. Te arī parādās tās dažādās mūsu prioritātes.”

Viņa negrasās nevienu nosodīt, vien aicina pārdomāt vērtības un izmantot iespēju iestāties Zemessardzē, jo līdz ar valsts aizsardzības stiprināšanu tas noteikti būšot ieguvums arī personības izaugsmē. Ilze Feldberga” “Ja ir labs zemessargs, viņš būs ļoti labs darbinieks. Mēs esam daudz motivētāki, ar lielākām darba spējām. Pēkšņi parādās dienā vairākas liekas stundas. Skaudrā situācija, kas ir ar Ukrainu, parāda to, cik neatlaidīgais gars un cik mēs esam spējīgi. Kaut gan sākumā liekas – nē, mēs neesam, mēs nevaram. Īstenībā mēs varam.”

Varam, uzsver Ilze, taču dzīvojam ar ticību sirdī par mieru un Latvijas nākotni.