Vācijas zemnieki šonedēļ uzsākuši nedēļu garu protestu akciju. Vienas dienas akciju, iekurot ugunskurus, rīkoja arī lietuviešu lauksaimnieki, kam piebiedrojās aptuveni 100 Latvijas pierobežas zemnieku. ReTV uzrunātie lauksaimnieki skaidro, ka akcijai pievienojušies, jo ne jautājums par Krievijas graudu tranzītu, ne lielo birokrātiju, neraugoties uz zemkopības ministra solījumiem rudenī, neesot atrisināts. 

Lauksaimnieku problēmas visā Eiropā ir līdzīgas, neapmierinātība tikai pieaug. Pirmkārt, ar trešo pasaules valstu graudu ienākšanu Latvijā. Lauksaimnieks no Jelgavas novada Oskars Cīrulis: “Varētu teikt – Krievijas graudu tranzīts. Mēs jau nezinām, kur tie graudi ceļā paliek. Es domāju, ka liela daļa graudu paliek arī Eiropā, līdz ar to graudu cena tiek nosista uz zemi un lauksaimniekiem jācīnās. Pie tam – Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir vieni zemākajiem platībmaksājumiem.”

Savu neapmierinātību pierobežas zemnieki izrādīja iekurot lauku vai ceļa malās ugunskurus, tādējādi arī apliecinot solidaritāti ar lietuviešiem, kuri vienojās viens dienas protesta akcijā. Ugunskuri bija redzami arī Bukaišos un Tērvetē, kur zemnieki joprojām neredzot valdības atbalstu. Arī Eiropas prasības tā sauktā “zaļā kursa” virzienā pie šādas ģeopolitiskās situācijas zemnieku ieskatā būtu jāsamazina. Cīrulis: “Paši zinām, ka Ukrainā notiek karš, varbūt uz noteiktu laiku, kamēr Ukraina nevinnēs Krieviju, vajadzētu atvieglot.”

Gluži tāpat kā maizes klētī Zemgalē par lēto Krievijas graudu palikšanu Latvijā un to radīto ietekmi uz graudu cenām bažījas arī Latgalē. Ne mazāk svarīga latgaliešiem ir “zaļināšanas pasākumu” ietekme, tāpēc arī Latgales reģiona zemnieki pievienojušies akcijai.” Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Aivars Bernāns: “Zaļā kursa” ietvaros nepieciešama virzība uz modernizāciju, bet tajā pašā laikā mēs saskaramies ar realitāti, kur iepriekšējā gada laikā ir būtiski pieauguši procentu maksājumi par kredītiem. Mums arī ļoti saistošs jautājums un neziņa par to, kāda būs nākamā gada graudu loģistika un pārdošanas iespējas.”

Par šīm un vēl daudzām citām problēmām zemnieki savu neapmierinātību jau rudenī izteica zemkopības ministram, pretī saņemot solījumus, piemēram, par birokrātijas mazināšanu subsīdīju saņemšanai. Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre: “Latvieši pievienojās tāpēc, ka arī Latvijā nepmierinātība ar pašreizējo lauksaimniecības politiku aug augumā. Es domāju, ka ļoti drīz mēs arī Latvijā nonāksim pie plašām protesta akcijām, jo kopš 02.11.2023., kad bija tikšanās ar zemkopības ministru un ierēdņiem, nekas būtiski nav mainījies.”

Lietuviešu atbalsta akciju lauksaimniekus apvienojošās organizācijas neorganizēja, jo informācija tikusi saņemta pārāk vēlu. Pēc “Zemnieku seimas” aplēsēm, tajā piedalījušies ap 100 pierobežas zemnieku.