Tikai retajai valstij ir digitālās bibliotēkas, kur dažādi materiāli apkopoti vienuviet. Latvijas Nacionālās bibliotēkas speciālisti vienmēr ar baltu skaudību skatījušies uz, piemēram, Austrāliju un Somiju, kam digitālās bibliotēkas ir. Nu tāda jau otro nedēļu darbojas arī Latvijā, un pirmā apmeklētāju statistika ir pozitīvs pārsteigums. Pirmo reģionālo atklāšanu Digitālā bibliotēka piedzīvoja šodien Kuldīgā.

Kuldīga ir viens no aktīvākajiem Digitālās bibliotēkas sadarbības partneriem, patiesībā arī viens no celmlaužiem, kuri savulaik sāka mācīties digitālo kolekciju veidošanu un materiālu iegūšanu no iedzīvotājiem. Tāpēc kuldīdznieki ir pārliecināti – jaunajam projektam būs nākotne. “Tad, kad es tikko sāku strādāt bibliotēkā, bija sajūta, ka katrs mēs sēžam kā suns uz savas siena kaudzes un nedodam nevienam neko. Man šķiet, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka ir veikusi milzu darbu, apvienojusi ļoti daudzas iestādes un institūcijas, devusi iespēju šīm fotogrāfijām, daudz un dažādu formātu materiāliem kļūt pieejamiem ne tikai galvaspilsētā vai Nacionālās bibliotēkas apmeklētājiem, bet principā jebkuram iedzīvotājam arī visattālākajā lauku nostūrī,” saka Gunta Grundmane, Kuldīgas Galvenās bibliotēkas pārstāve.

Digitālajā bibliotēkā šobrīd ir 3,8 miljoni digitālo vienību no vairāk nekā 500 partneru krājumiem un kolekcijām. Viens no vadošajiem partneriem ir arī Latvijas Nacionālais arhīvs, kam ir vairāk nekā 22 miljoni glabājamo vienību, bet tās visas Digitālajā bibliotēkā nenonāks. “Arī Digitālās bibliotēkas lietotājs principā būs tās veidotājs. Pēc tā, ko viņi meklēs šajā Digitālajā bibliotēkā, mēs veidosim plānus, ko digitalizēt,” saka Māra Sprūdža, Latvijas Nacionālā arhīva direktore.

Digitālā bibliotēka darbu sākusi 26. oktobrī, un statistika rāda, ka to apmeklē ne tikai interesenti no Latvijas. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās attīstības departamenta direktore Karīna Bandere: “Interese ir ļoti, ļoti liela, un stabils ir gan apmeklētāju skaits, gan arī ļoti interesanti ir vērot, kas ir tie pirmie vaicājumi, meklējumi, ko cilvēki skatās – ļoti plašs spektrs, sākot no Rīgas Centrālās stacijas pulksteņa, beidzot ar tautas tērpiem.”

Digitālās bibliotēkas vietne tapusi septiņu gadu laikā. Autoruprāt, tajā satiekas kultūras un zinātnes mantojums, stāsti un cilvēki. Un būtiski, ka materiāli no tik daudzām vietām, atrodami vienuviet. Ja atrast nevarot visu, tad daudz gan. Sprūdža: “Digitālā bibliotēka aptver ļoti plašu spektru – sākot no filmām, beidzot ar Prezidenta kancelejas protokoliem 30. gadu.”

Bandere: “Šeit ir milzīgs potenciāls un iespējas atrast, piedāvāt un ievietot sabiedrībai fantastiskas vērtības, kuras šobrīd atrodas pie entuziastiem, krājumu turētājiem, pie tiem, kuri rūpējas par šīm vērtībām, un celt to ārā.”

Speciālisti uzsver, ka reizē šis projekts ir arī iespēja arī tiem, kuriem nav ne tehnisku iespēju, ne prasmju un serveru, lai savas vērtības saglabātu. Tas mazina risku materiāliem un kolekcijām aiziet zudībā.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".