Latvijā 10 līdz 20% sieviešu cieš no pēcdzemdību depresijas. Saistībā ar pazudušās mātes Annas Jansones pazušanu sabiedrībā raisījušās diskusijas, cik nopietna ir šī slimība un kā to atpazīt. 

“Es jūtu šausmas un nožēlu. Mana dzīve ir beigusies, vietā nācis kas tāds, kurā man pašai pat īsti nav vietas.” Šis ir tikai viens no daudzajiem ierakstiem, ar ko dalījušās mammas sociālajos medijos, aprakstot savas izjūtas, ko piedzīvojušas pēc dzemdībām. Psihoterapeite Marina Brice norāda, ka pēcdzemdību depresija ir nopietna slimība, kas saistīta ar fizioloģiskām izmaiņām, kas notiek sievietes organismā pēc dzemdībām, kā arī hormonālajām pārmaiņām, taču to var ietekmēt arī citi faktori. “Piemēram, iepriekšējās pieredzes, kā norisinājās dzemdības. Cik labs atbalsts tika saņemts pirms dzemdībām, dzemdību laikā, pēc. No gaitām pret sievieti, no, nezinu, apkārtējiem, no ģimenes, no viņas pašas, no sabiedrības. Viss tas faktoru kopums ietekmē klāt tām pārmaiņām, kas notiek dzīvē gan ķermenī, gan saistītiem ar bērnu ienākšanas dzīvi.”

Simptomi var būt ļoti dažādi. Taču raksturīgākie saistīti ar emocijām. Tāpat psihoterapeite uzsver, ka vēl viens raksturīgs sindroms ir saistīts ar domāšanas maiņu. Brice: “Samazinās koncentrēšanās spējas, atmiņa pasliktinās, šķiet, ka kaut ko domāt ir grūti. Gan tas process mainās, gan saturs. Parādās ļoti, ļoti negatīvas domas pēc sava satura. Par esošo situāciju, par bērnu, par sevi, par nākotni, par iespējamo nāvi, par bezjēdzīgumu, par dzīves bezjēdzību, kurā dzīve beigsies ar nāvi. Mainās tas domu saturs, cik tas paliek tāds negatīvs. Un, protams, var parādīties arī pašnāvības domas.”

Var mainīties arī māmiņas uzvedība, sieviete var sākt vairāk vai mazāk ēst, var parādīties miega traucējumi, māmiņa var mazāk pievērst uzmanību bērnam, tieši otrādi – veltīt viņam pārlieku daudz uzmanības. Speciāliste gan uzsver, ka tas ir ļoti individuāli. 

Ja tiek atklāts kāds no simptomiem, jādodas pie psihiatra vai jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš izvērtēs veselības stāvokli un nosūtīs pie attiecīgā speciālista. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā pārstāve Alise Nicmane-Aišpure gan norāda, ka ģimenes ārsti regulāri novērtē jauno māmiņu veselības stāvokli. “Būtībā ir tā, kad atnāk… vai mēs ejam pie jaundzimušā, vai tad, kad bērniņu ved pēc tam pie mums, tad liela daļa jau bērnu mammu ir mūsu pacienti, kurus mēs jau zinām ilgāku laika periodu. Un zinām arī ģimenes riska faktoru, tad novērtējam un vienmēr arī pajautājam mammai, kā viņa jūtas.”

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā arī saka, ka tieši pirmajos mēnešos rūpīgi jāseko līdzi vecāku veselības stāvoklim. Rīgas Dzemdību namā ReTV stāsta, ka arī viņi jau laicīgi iepazīstina topošās māmiņas ar pecdzemdību depresiju un seko līdzi jauno māmiņu gaitām. Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja Santa Markova: “Protams, personāls vēro. Ja ir manāmas kaut kādas aizdomīgas pazīmes, ja māmiņa ir nomākta, satraukta, liekas vairāk kā parasti, ka varētu būt problēmsituācija, šis depresijas risks ir augsts, tad mēs pieaicinam psihologu.”

Savukārt nopietnākos gadījumos tiek aicināts psihiatrs. Tāpat Rīgas Dzemdību nama mājaslapā ir ievietots informatīvs materiāls par pēcdzemdību depresiju, kā arī jauno vecāku sagatavošanas lekcijās daudz par to tiek runāts. Tiek rīkoti arī dažādi pasākumi jaunajiem tētiem. Psihioterapeite ReTV stāsta, ir ļoti svarīgi runāt arī par tēvu pēcdzemdību depresiju.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".