Kuru sēni likt grozā, kuru – nē?

Kuru sēni likt grozā, kuru – nē? Īstam sēņotājam šie jautājumi nebūs aktuāli, bet palīdzēt šeit tagad var Gulbenes novada biedrībā „Sateka” tapušie ceļveži un sēņošanas kalendārs. Bet biedrībā „Sateka” jau tiek īstenoti arī daudzi citi projekti, kas ir saistīti gan ar uzņēmējdarbību, gan savas dzīves vides uzlabošanu.

Ir sācies sēņu laiks, bet – cik daudz no mežā atrastajām sēnēm mēs zinām un pazīstam? “Šīs ir gļotsēnes, tās ir dažādas, ēdamas gan nav,” tā par vienu no mežā atrastajām sēnēm saka biedrības “Sateka” valdes priekšsēdētāja Daiga Gargurne. Viņa atzīst, ka ir jau arī ļoti daudz ēdamu sēņu, kurām vienkārši paejam garām. Gulbenes novada biedrībā “Sateka”, īstenojot starptautisku projektu “Sēņu ceļš”, tagad ir rasts risinājums. Uz mežu var doties ar biedrības izdoto ceļvedi, kas ir viens projekta rezultātiem. “Mēs esam ar kolēģiem īstenojuši sadarbības projektu “Sēņu ceļš”, kas bija starptautisks, kur mācījāmies, kā var ne tikai sēnes, bet arī citas labas lietas, kas ir mežā, izmantot gan savā ēdienkartē, gan arī citās dzīves situācijās.”

Biedrības “Sateka” valdes priekšsēdētāja Daiga Gargurne pati ir aktīva sēņotāja, un vislielākais gandarījums par īstenoto projektu “Sēņu ceļš” viņai ir par to, ka gūtas jaunas zināšanas, ar kurām tagad var dalīties. “Mēs, izmantojot Latvijā pieejamo informāciju, uztaisījām tādu apkopojumu, sēņu vākšanas kalendāru, kur likām populārākās sēnes, otrs mums ir tāds izstrādāts ceļvedis, kurā ielikām informāciju par to, ko var katrā mēnesī lasīt mežā, arī pielikām receptes un tādas, ko var cilvēki viegli sagatavot.”

Īstenojot šo projektu, četrās Latvijas vietās tapuši arī pārgājienu taku maršruti, bijušas dažādas darbnīcas, kurās daudz jauna uzzināts par meža veltēm un to izmantošanu, piemēram, tika krāsota dzija, izmantojot sēnes. “Tas viss ir ar mūsu mežos augošām sēnēm, rēķiniet, ka šis ir 2019. gadā krāsots, paskatieties, cik tās vēl ir dzīvas tās krāsas. Mēs vienkārši daudz ko nezinām, daudz labām lietām mežā ejam garām. Prieks par šiem materiāliem, tos mēs dodam visiem, kuriem interesē.”

Biedrība “Sateka” darbojas jau 16 gadus. Šajā laikā īstenoti daudzi projekti, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, tā kopā ar Alūksnes novadu īstenots pirmais no “Bānīša zemes” projektiem. “Pirmajā “Bānīša zemes” projektā mēs izveidojām un uzstādījām 20 dažādās vietās informatīvos stendus, pie Stāmerienas stacijas izveidojām atpūtas vietu, izveidojām arī sešus velo maršrutus, tie visi ir marķēti.”

Ir izveidoti arī ar auto izbraucami maršruti, kuros var iepazīt Bānīša zemi, tagad tiek domāts, kā paplašināt piedāvājuma klāstu. “Jaunajā projektā mēs veidosim šo „Bānīša zemes” zīmolu, atpazīšanas zīmi, plānojam kopā veidot piedāvājumus, lai, nopērkot vienu dāvanu karti vai biļeti, var izmantot vairākas iespējas, lai apskatītu, izbaudītu, izjustu šo vietu.”

Daiga Gargurne kā vienu no savas biedrības galvenajiem darbības mērķiem uzskata vietējo iedzīvotāju aktivizēšanu un iesaisti savas dzīves vides uzlabošanā, tādēļ īstenoti daudzi, kā viņa saka, mazie projekti, viens no tiem tapis Litenē. “Mazie projektiņi, iedzīvotāju iniciatīva, kur cilvēki paši izdomā, ko vajag, lai savā dzīves vietā izveidotu, kādus vides objektus. Liteniešiem ir dziesma “Ar riteni uz Liteni”, tātad viņi izmanto šo riteni.”

Šīs iedzīvotāju iniciatīvas, kā vērtē Daiga Gargurne, ir ļoti būtiskas, jo dod piesaisti savai dzīves vietai un arī apliecinājumu, ka daudz ko var izdarīt pašu spēkiem. “Viņi redz, ka viņi paši var izdarīt. Ja jaunietis ir iesaistīts kādas vietas sakopšanā, viņš jau neies pēc tam to vietu postīt, viņš viņu uzpasēs.”

Biedrība īstenojusi arī daudzus “Leader” projektus, kas novadā palīdzējuši attīstīt un dažādot uzņēmējdarbību. “Šajā darbā gandarījumu dod tas, ja runājam par nopietnajiem Eiropas projektiem, “Leader”projektiem, tad ir tas, ka atnāk uzņēmējs un saka – man ir izdevies, ir projekts īstenots, es no sākuma sev neticēju, gāja visādi, bet rezultāts ir. Gandarījums ir tas, ka tu redzi, ka dažas vietas ir sakoptas, ir attīstījušās kādas interesantas aktivitātes, kas nebūtu bijušas iespējamas, ja nebūtu īstenots projekts. Gandarījums ir tas, ka atnāk mūsu mazie uzņēmēji un saka – vai es tur varu startēt, vai izdosies, protams, mēģinām, un tu redzi, ka iznāk. Tas jau ir tas gandarījums.”



Foto: Freepik; ilustratīvs