Iekšlietu ministrija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izstrādājis vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties, izveidošanai vai atjaunošanai pazemes stāva daļā.
Šobrīd dots uzdevums pašvaldībām apzināt vietas un apsekot daudzdzīvokļu māju pagrabus, lai saprastu, vai tie atbilst dotajām vadlīnijām patvertnes izveidošanai un cik tas varētu izmaksāt. Vietās, kur tiks izveidotas publiskas patvertnes, norādīs atbilstoša zīme. Vispirms tās būs publiskas vietas un pašvaldību īpašumi.
Lai Latvijas iedzīvotāji būtu pasargāti krīzes situācijā un zinātu, kā rīkoties apdraudējuma gadījumā, visās Latvijas pašvaldībās darbojas civilās aizsardzības komisijas. Koordinēta rīcība X stundā esot augsta prioritāte Iekšlietu ministrijai, tomēr līdz šim Somija, Igaunija un Lietuva bija aizsteigušās Latvijai priekšā, realizējot konkrētas programmas, lai iedzīvotāji zinātu, kur atrodas tuvākā patvertne.
Lai motivētu namu īpašniekus pielāgot ēkas drošam patvērumam, ļoti svarīgi ir sadarboties ar pašvaldībām. Kā viena no pirmajām, kas apzinājusi pilsētas daudzdzīvokļu māju pagrabus un potenciālās patvertnes, ir Ventspils valstspilsēta. “Doma ir tāda – mēs varētu sagatavot daudzdzīvokļu māju pagrabus, lai tur būtu iespēja uzturēties. Tur ir jāveic salīdzinoši ne tik lielas investīcijas. Tā kā šīs mājas ir pietiekoši daudz, tad kopējā summa būs ne maza. Domāju, ka šāda iniciatīva būtu jāfinansē valstij,” saka Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.
Patvertņu esamība vai neesamība nekādi neesot saistāma vien ar militāru iebrukumu, ir arī citi apdraudējumi, piemēram, bīstamu ķīmisku vielu un radiācijas avāriju gadījumā. Ventspils ostā darbojas vairāki bīstamu vielu termināļi, tāpēc dažas patvertnes saglabājušās vēl no padomju laikiem, tās ir apsekotas un atzītas par nederīgām. Ventspils pašvaldības policijas priekšnieks Ojārs Rudzītis: “Pieredze rāda to, ko mēs redzam no Ukrainas kara, no kara Izraēlā, – cilvēki tomēr slēpjas pagrabos. Raķešu atlidošanas ātrums ir ļoti ātrs, viņi cenšas patvērumu gūt pagrabos. Ir daļa, ko var vadlīnijās ieviest bez finansējuma vai ar nelielu finansējumu. Piemēram, iegādāties nepieciešamos instrumentus. Lai pagrabā būtu āmurs un zāģis. Ja nepieciešams vēl lielāks finansējums ūdensvada vai kanalizācijas izbūvei, tad tur ir jāskatās, kādas ir iespējas.”
Pēc vadlīniju apstiprināšanas darbi ar patvertņu iekārtošanu Latvijā veikšoties ātrāk, nākamais solis esot informēt iedzīvotājus, panākt šī jautājuma izvērtēšanu namīpašnieku kopsapulcēs un precīza kartēšana. Ar apzināšanu nodarbosies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta inspektori un pašvaldību būvinspekcijas. “Valsts un pašvaldības ēkas. Kā nākamās varētu būt daudzdzīvokļu ēkas, jo tur tomēr ir visvairāk cilvēku. Kad redzam tās kara ainas, ko Krievijas Federācija nodara Ukrainā, tad tas vislielākais posts ir tad, kad aviācija trāpa daudzdzīvokļu namos,” saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts.
Visas iesaistītās puses sarunā uzsvēra, ka militārā konflikta draudi šobrīd nepastāvot un ka jautājums par patvertņu iekārtošanu esot jau vismaz 30 gadu neatrisināts valdības uzdevums, kuru pienācis laiks sakārtot – līdzīgi, kā to izdarījušas kaimiņvalstis.
