“Kņipucīši”, “špikumiņi” un citas sugas. Sēņu diena Gulbenes novadā

Pēc pēdējo nedēļu lietavām sēņotāji nu var atrast bagātīgas meža veltes. Arī pēdējās dienās sociālās saziņas vietnēs ne viens vien dalījies ar bagātīgo sēņu daudzumu, ko mežā salasījuši. Dodoties mežā, var gadīties ieraudzīt arī sev nezināmas sēnes. Lai tās iepazītu tuvāk, Gulbenes novadā aizvadīta Sēņu diena, kurā bija iespēja iepazīt tuvāk apmēram 80 sugas.

Lai apmeklētāji uzzinātu par sēņu daudzveidību mežos, Latvijas Mikologu biedrības pārstāves stāstīja par dažādām atrastajām sēnēm tepat Rankas apkārtnes mežos, ko tad ar tām drīkst, vai gluži otrādi – nevajadzētu darīt. “Patiesībā šajā pusē sēnes tikai sāksies, jo mums Pierīgā un Kurzemē bija jau sākušās, tad šeit es biju pirms pusotras, divām nedēļām, bija minimāli sēnes. Šobrīd jau ir tā, ka ir kaudzēm. Un tie, kas ir sēņu fanāti, tieši ēšanai, salasīt, manuprāt, var pilnu bagāžnieku un vēl daudz vairāk,” saka Latvijas Mikologu biedrības biedre Sandra Miķelsone.

Latvijas Mikologu biedrības biedre Inga Freimane: “Mēs neesam vēl saskaitījuši, cik šeit ir sugas, bet pie 80 bija vakar, tā kā mēs visas vēl nesaskaitījām. Šobrīd meži bagātīgi ar sēnēm. Arī tiem cilvēkiem, kas tikai savas stabilās, zināmās, ēdamās sēnes vāc, arī šobrīd, ir ko darīt, ko redzēt mežā.”

Inga Freimane piebilst, ka dažādos mežos arī atšķiras sēņu daudzveidība, cilvēkam lasot sev zināmās, citas, iespējams, nemaz nepamana un paiet tām garām. Freimane: “Ja cilvēks koncentrējas uz baravikām un apšubekām, nepamanīs daudz citas sēnes, mikologu draugi un biedri sēņo mazliet citādāk. Mēs vairāk skatāmies uz interesantām lietām, ko saucam par “kņipucīšiem” un “špikumiņiem”, tādām ļoti mazām sēnēm, protams, arī visas citas – interesantas formas, krāsa.”

Bet sēņotājiem, ja trūkst pārliecības par izraudzīto sēni, pirms to liek grozā, to vajadzētu kārtīgi aplūkot. Freimane: “Nav tik svarīgi nogriezt sēni uzreiz, bet apskatīt viņu mežā. Varbūt pat pavērt tās sūnas vaļā un to kātiņu paskatīties, jo mušmirei apakšā būs paresninājuma bumbulis, kas nebūs bērzlape. Citas tādas bekas, teiksim, atšķirt, apskatīties stobriņus, izcelt ar kātiņu, vai nav šie rozā žultsbekas stobriņi, kas ir rūgti, viss guvums būs rūgts.”

Inga Freimane gan atgādina, labāk ņemt tikai tiešām sev zināmas sēnes, ko cilvēks spēj atpazīt. arī, ja tās samirkušas. Tādu mežos šobrīd esot daudz. 

Latvijas Mikologu biedrības biedre Inga Freimane vēl piebilst, ka mūsdienās sēņu izzināšanai ir pieejamas dažādas grāmatas, tāpat telefonos pieejams internets, līdz ar to par ieraudzītajām sēnēm iespējams uzzināt esot turpat mežā. Rudens sēņu izstādes Latvijas Mikologu biedrība ik gadu rīko dažādos Latvijas novados.


#SIF_MAF2023