Zemgales vārds publiskajā telpā visbiežāk izskan, runājot par Latvijas valsts dzimšanu un tās pirmajiem prezidentiem vai graudaugu rekordražām. Pārējā laikā Zemgale it kā atstāta novārtā. Dažkārt to kopā ar Pierīgu saucot par valsts centrālo daļu, pat sapludinot ar Kurzemi. Kādas ir Zemgales kultūrvēsturiskās vērtības un kā veidojusies Zemgales identitāte šodien, sprieda konferencē “Latvijas vēsturiskā zeme Zemgale”.
Mūsdienās Zemgale visbiežāk tiek saukta par maizes klēti. Un ne bez pamata. Te ir visvairāk lauksaimnieku, visdārgākā lauksaimniecības zeme un labākā ražība. Zemgales zemes auglība neesot nejaušība. Tā veidojusies pirms daudziem gadu tūkstošiem, mainoties Baltijas jūrai.
Latvijas Universitātes profesors Normunds Stivriņš: “Vēl pirms 4500 gadiem noslēdzās Litorīnas jūras stadijas posms, kas noteica, ka jūra atradās tepat, tepat pie Jelgavas pilsētas robežām. Te ir ļoti liela nozīme ģeoloģiskiem aspektiem, jo augsne veidojas pa virsu ģeoloģiskiem nogulumiem, līdz ar to to dēvē par cilmiezi. Tie apstākļi, ka pie mums Zemgalē bija Baltijas ledus ezers, pirms tam vēl Zemgales ledus sprostezers. Šajos mierīgajos apstākļos uzkrājās sīkas, sīkas daļiņas, kuras veido pamatu šīm auglīgajām augsnēm.”
Savukārt ledājs nodrošinājis Zemgales līdzenumu ar šauru apvāršņa malu un lielu debesjumu, kāds neesot sastopams nevienā citā vēsturiskajā zemē. Kā norāda pētnieki konferencē “Latvijas vēsturiskā zeme Zemgale”, Zemgales ainavas sākušas veidoties dzelzs laikmetā, kad auglīgo zemi sākuši apstrādāt.
Līdz pat 14. gadsimtam Zemgale bija cieši saplūdusi ar Žemaitiju Lietuvā. Par to liecinot arī apbedījumos atrastās rotas. Tomēr esot arī, kas tāds, kas ir tikai Zemgalē. “Raksturīgākā zemgaļu rota, visticamāk, būs krustadata, kas parādās mūsu ēras pirmajos gadsimtos un vēl sastopama, protams, citās formās 14. gadsimta sākumā. Tas nozīmē, ka apmēram 1000 gadus zemgaļu sievietes nēsājušas rotadatas, ko mēs arheologi saucam par krustadatām. Protams, ka tās laika gaitā mainās, bet šī ir zemgaļiem pati raksturīgākā rota,” saka arheologs Normunds Jērums.
Zemgalei raksturīgi arī rozīšu brunči, kas skaitījies pārticības simbols. Tomēr mūsdienās Zemgales vārds publiskajā telpā it kā atstāts novārtā. Nereti Zemgale tiek saukta par valsts centrālo daļu, bet dažkārt joprojām sapludināta ar Kurzemi. Pie tā gan zināmā mērā esot vainīgi paši zemgalieši.
Jelgavas Ģ. Eliasa vēstures un mākslas muzeja pētniece, arheoloģe Zenta Broka-Lāce: “Man liekas, ka Zemgales problēma ir tā mūsu bagātība. Tādā ziņā, ka ļoti ātri no tradicionālā apģērba pārejam uz pilsētas apģērbu. Uz tādu modernu apģērbu. Ļoti ātri notiek kaut kādas inovācijas, tad varbūt tas, kas paliek tāds etnogrāfiskais, tradicionālais, tas ir citos novados kā tāda zināma arhaisma pazīme. Zemgalieši ir moderni cilvēki. Viņi ir bagāti un iet laikam līdzi, un varbūt tāpēc arī kaut kā izgaist tas etnogrāfiskais, tas tradicionālais, bet tas nenozīmē, ka mums nav savas identitātes.”
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".
