Kopš pagājušā gada februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā un kara bēgļu straumes devās rietumu virzienā, meklējot patvērumu un mēģinot pasargāt savas ģimenes drošākās mītnes vietās, Ventspilī iebrauca viena no lielākajam Ukrainas civiliedzīvotāju grupām Latvijā. Līdz pat šai dienai kara bēgļi te turpina ierasties.
Vairums no ukraiņiem atraduši darba vietas, bet bērni apmeklē vietējās skolas un bērnudarzus. Šos Ziemassvētkus Ventspilī sagaidīs 594 kara bēgļi, kuri sāk samierināties ar domu, ka dzimtenē tik drīz neatgriezīsies. Kādās pārdomās šobrīd ir šurp atbraukušie ukraiņi?
Irina Hubarčuka ir viena no pirmajām, kura kopā ar savu ģimeni ieradās Ventspilī kā kara bēgle. Drīz pēc tam Ventspils pašvaldības dienesti saka veidot sistēmu, kādā uzņemt simtiem māmiņu ar bērniem, kuras pārsvarā brauca un joprojām brauc no Ukrainas austrumu daļas, no kara skartām teritorijām. Irina, strādājot Ventspils pašvaldības policijā par koordinatori, ir reģistrējusi katru savu tautieti Ventspilī. “Šobrīd Ventspils pilsētā patvērumu ir atraduši 542 ukraiņu iedzīvotāji, 52 no tiem Ventspils novadā. Kopā tie ir 594 cilvēki. Protams, kāds aizbrauc, kāds atbrauc, bet vairums tie ir cilvēki, kas šeit jau iedzīvojušies, adaptējušies, kas kaut kāda ziņā Ventspili ir pieņēmuši kā savas otrās mājas. Un tas ir pateicoties ventspilniekiem, kas ļāva šeit, savā pilsetā, mums justies droši.”
Vairums ukraiņu īrē dzīvokļus, bet Ventspils Augstskolas dienesta viesnīcā kara bēgļi dzīvo atsevišķos blokos, ja ir atbraukuši ar lielāku ģimeni, vai arī aizņem tikai gultas vietu, ja ir vieni. Katrā gaiteņa galā ir izvietota labiekārtota virtuve, kur ģimenes gatavo ēdienu. Savukārt Ventspils Augstskolas dienesta viesnīcas kafejnīcas telpās pēc plkst. 16.00 ir pieejamas pašvaldības apmaksātas bezmaksas vakariņas bērniem, kuru māmiņa strādā, vai tām ģimenēm, kas ir nokļuvušas krīzes situācijā. Šobrīd kopmītņu tipa telpās dzīvo 194 ukraiņi un vairumam no tiem ir neziņa par rītdienu. Hubarčuka: “Strādājot pusotru gadu kā koordinatore, esmu ieguvusi kā teorētisku, tā prakstisku pieredzi. Gribu pateikties par to, ka jūs mūs atbalstat. Ne tikai vārdos, bet arī darbos. Un tomēr man ir jautājums: vai jūs redzat Ukrainas cilvēkus Ventspilī pēc gada vai diviem?”
Otrs no Ukrainas atbraukušo centrs Ventspilī iekārtots tukšajās bērnudārza “Zīlīte” telpās, lai ukraiņu bērni šeit varētu pavadīt brīvo laiku un mācīties latviešu valodu. Šeit notiek arī gadskārtu svinēšana un bērnu vasaras nometnes. Šeit ir vieta humānajai palīdzībai. Teritoriju pārrauga Ludmila Atanasova, kura ar meitu un mazmeitiņu pirms pusotra gada atbrauca no Odesas.
Savukart Svetlana Fjodorova pēc profesijas ir psiholoģe. Viņa atbraukusi no Ukrainas Valsts prezidenta dzimtās pilsētas Krivijrihas, šobrīd ļoti intensīvi mācās latviešu valodu. “Ja godīgi, es nedomāju, ka būšu šeit tik ilgi, nu jau gandrīz divi gadi. Ja man toreiz kāds teiktu, ka kārtošu eksāmenu, ka latviešu valodā tikšu jau līdz B1 līmenim, es nenoticētu…”
Svetlana kā psiholoģe bieži spiesta uzmundrināt savus tautiešus, kuri zaudē motivāciju, neredzot kara beigas. “Es nezinu, vai esat dzirdējuši, bet mūsu prezidents ir teicis, ka karš nav kino. Tas nebeigsies vienā dienā. Ir jāiet uz priekšu. Bērniem ir jādod zināšanas un pašiem ir jāpaplašina savs redzesloks. Pat ja bērni atgriezīsies Ukrainā, valoda noderēs. Latviešu vai angļu – nav nozīmes. Viņi būs izglītoti. Visvairāk šobrīd uzmanība ir jāvelta izglītībai, jo šeit bērni ir drošībā. Par pārējo pilsēta rūpējas. Pat nezinu, ko mēs vēl varētu vēlēties?”
Sadarbībā ar vietējo ukraiņu kultūras biedrību šeit decembī atkal tiks rīkotas sveču darbnīcas, tās tiks sūtītas uz Ukrainu. Tālāki nākotnes plāni ukrainietēm ir neatbildams jautājums.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".
