Alūksnes novada pašvaldībā tapis saistošo noteikumu projekts “Par medībām Alūksnes pilsētā”. Šādus noteikumus atļauj pieņemt grozījumi medību likumā, ja medījamie dzīvnieki apdraud sabiedrisko kārtību un drošību vai rada postījumus. Kas licis izšķirties Alūksnes novadu par šo noteikumu pieņemšanu, stāsta Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Druvis Tomsons. “Tie postījumi jau ir tādi, kas ir kvalificējami jau kā diezgan liels kaitējums, šajā ziņā arī pilsētnieki bieži vien uzdod arī jautājumus, ka cilvēks savā mājā grib nocirst kādu vecu alksni, viņam tad ir jāsaskaņo, jāprasa atļauja, bet bebrs to izdara bez atļaujas un cērt visus kokus pēc kārtas.”

Alūksnes lielākā bagātība nenoliedzami ir tās ezers un pils parks, taču ainaviskā parka kokus iecienījuši bebri, bet ezera zivju bagātību – jūras kraukļi, jeb kormorāni. “Kaut kādus astoņus gadus atpakaļ te ieradās pirmie jūras kraukļu, kormorānu. Ja mums sākumā ieradās pieci līdz desmit pāri, tad tagad sešu, astoņu gadu laikā mums katru pavasari ierodas ap 300 putnu,” stāsta aģentūras “ALJA” direktors Māris Lietuvietis.

Lielākā problēma ir tā, ka šie putni ne vien apēd ievērojamu daudzumu zivju, bet ar saviem asajiem knābjiem vēl vairāk zivju arī savaino. “Viņa knābis ir nenormāli ass ierocis, viņš izsit cauri zivij, principā piefiksē kā āķa atskabarga. Viens kormorāns dienā apēd zivis savā svarā, pat nedaudz vairāk, kas tad ir pusotrs līdz divi kilogrami, tas aprēķins jau ir vienkāršs, ja 300 putni dienā katrs apēd savā svarā, tad tie jau ir 300 kilogrami. Ja viņi mums šeit dzīvo līdz pat četrus līdz piecus mēnešus, tad tās, protams, ir tonnas.”

Un ir vēl viena problēma saistībā ar jūras kraukļiem, jo vietās, koku audzēs, kur iemitinās šo putnu bari, var teikt, ka paliek tikai melna zeme. “Viņš dzīvo izteikti uz salām, kokos un zem kokiem veģetācija būtiski cieš no viņa izkārnījumiem skābuma dēļ.”

Saistošo noteikumu projekts paredz, ka pilsētā būs atļauts medīt bebrus, arī kormorānus, jūras kraukļiem gan būs nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes speciāla atļauja. “Katrā pilsētā tas nosacītais kaitnieks ir dažāds, kaitnieks var likties kādam arī mazdārziņu rajonā arī baltais zaķis, kas apgrauž ābelei zarus, bet mēs šo ceļu vairāk skatāmies no tā, kur mums ir pretrunas ar šiem dzīvniekiem tādā lietā, par ko ļoti rūpējamies,” par to, kā tiek izvērtēti pilsētā medījamie dzīvnieki, stāsta Druvis Tomsons. “Tāpat arī lapsas, vārnas ir dzīvnieki, kas izplata dažādas slimības. Šis viss šajos noteikumos jāizvērtē, kas tad ir tie mūsu kaitnieki.”

Protams, kā uzsver Druvis Tomsons, atļauja medīt pilsētā jau nenozīmēs, ka nu to varēs darīt visi, kas vien ir mednieki un kam ir medību ieroči. “Visam pamatā tāpat ir medību likums. Tas nebūs tā, kā ir tagad – kurš katrs izdomās, ka es tagad no sava trešā stāva loga varu uzšaut pa vārnām, kuras tur miskastē ārdās. Pilnīgi noteikti būs ievēroti gan drošie šāvieni, gan teritorijas būs tikai iezīmētas, medību brīži būs izsludināti. Viss būs organizēts ar papildus drošību, jo tā tomēr ir pilsēta.”

Ar Alūksnes novada pašvaldības saistošo noteikumu projekts “Par medībām Alūksnes pilsētā” var iepazīties un izteikt savu viedokli pašvaldības tīmekļvietnē “aluksne.lv”. To var izdarīt līdz 2. novembrim.

Foto: Freepik; ilustratīvs