Dodoties ceļā uz Ukrainu, alūksnieši šoreiz līdzi ved piecus auto, kopumā tie jau ir 20 transporta līdzekļi, kas nogādāti Ukrainas karavīriem. Šos braucienus sadarbībā ar “Alūksnes un Apes novada fondu” organizē alūksnietis Pāvels Čornijs. 

“Pāvels reiz atnāca uz fondu, nostājās pie loga un teica, ka vajadzētu savākt mašīnai naudu,” par to, kā sākās ziedojumu vākšanas džipiem, stāsta “Alūksnes un Apes novada fonda” valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece. “Es kā tāda vecāka kundzīte sapratu, ka laikam mēs to nevarēsim savākt, labi, ka to nepateicu skaļi, tad nāca talkā Ukrainas cilvēki, mūsu cilvēki, vārījām boršču.”

“Tās akcijas ideja bija, ka mēs uzaicinām Ukrainas bēgļus, kuri ir atbraukuši pie mums, un kopīgi uzvārām boršču, boršču pret ziedojumiem iemainām pret džipu,” par pirmo akciju turpina Pāvels Čornijs.

Te jāpiebilst, ka Pāvels ir Alūksnes alusdarītavas saimnieks un aizvadītā gada pavasarī, solidarizējoties ar Ļvivas alusdarītavu, sāka ražot alu pēc ukraiņu receptēm. “Nākamā bija labdarības akcija – džips par alu vai alus par džipu,” par nākamajām labdarības akcijām stāsta Dzintra Zvejniece. “Vasarā bija ļoti karsts laiks, šeit ir tirdziņi trešdienās, mēs izliekam uzrakstu – auksta limonāde, bet blakus nolikta mašīna, kas jau nokrāsota dzīšanai uz Ukrainu, pa stundu 400 eiro, mēs tik lejam aukstu limonādi un visi tik ziedo naudu.”

Alūksniešu auto konvojs dodas līdz pašai frontes līnijai, jo svarīgi, lai šie auto nonāktu tur, kur tie ir vajadzīgi. “Tāpēc arī mēs paši vedam tās mašīnas, citas organizācijas, piemēram, aizved līdz Polijas-Ukrainas robežai, nodod, droši vien, ka tās nonāk, kur vajag, bet tu vairs nezini – kur. Mūsu gadījumā man karavīri atsūta kādu bildi, ka tā mašīna ir tiešām kara laukā, kā to izmanto un pie kā atrodas, ka dara to, kas tai ir jādara. Gribētos ticēt, palīdz uzvarēt karā.”

Šoreiz uz Ukrainu tiek vests arī novada pašvaldības ziedotais Mersedess busiņš, kas būs domāts ievainoto transportēšanai. Pāvels Čornijs stāsta, ka, esot jau vairakkārt Ukrainā, pats ir pārliecinājies, cik šī palīdzība, gādājot transportu Ukrainas armijai, ir svarīga. “Mēs arī redzam to transportu, ar ko viņi pārvietojas – brīžiem ar pilnīgi sapuvušiem žiguļiem. Godīgi sakot, jebkura mašīna, ko mēs no Latvijas varam aizvest, ir laba. Tā vajadzība joprojām ir ļoti, ļoti akūta.”

Protams, tas ir risks braukt līdz pat kaujas darbības rajoniem, bet šajā ziņā Pāvels atbild, ka tas ir ne tikai Ukrainas labā. “Es nevēlos karu piedzīvot savā mūžā, savās mājās, tāpēc tāds racionālais uzdevums ir izdarīt visu, lai Ukraina uzvarētu, lai mums nav jāpieredz tās šausmas, kas notiek tur šobrīd.”

Jāteic, ka Alūksnē palīdzība Ukrainai nav jau gādāta tikai pēc aizvadītā gada Krievijas iebrukuma, bet jau no 2014. gada.