Lielai daļai jauniešu šīs vasaras sākums iezīmējas ar izlaidumu laiku. Cik šajā gadā būs vidusskolas absolventu, Izglītības un zinātnes ministrijai datu vēl nav, tikmēr absolventu dienaskārtībā šobrīd ir jautājums ne tikai par to, cik sekmīgi ir pabeigta skola, bet arī – vai turpināt mācības augstskolā? Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pagājušajā gadā augstskolās un koledžās mācības turpināja 64% vidusskolas absolventu un pēc vidusskolas beigšanas 30% mācības neturpināja. Arī ReTV uzrunātajiem šī gada absolventiem domas par nākotnes plāniem dalās.
Ogres 1. vidusskolas absolvente Elizabete: Man tā liekas, ka tālāk ejot, darbu, kur labi pelna, nav iespējams dabūt bez augstākās izglītības. Tādēļ mans plāns ir mācīties kādā augstskolā.”
“Kā mani vecāki man stāstīja, svarīgākais ir vai nu iegūt kaut kādu izglītību, vai arī kaut kur specializēties,” saka Ogres 1. vidusskolas absolvents Uldis.
Daudzi jaunieši atzina, ka saņem atbalstu no vecākiem gan morāli, gan finansiāli. Ogres 1. vidusskolas 12. klases skolotāja uzskata, ka tas arī ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai pēc vidusskolas absolvēšanas jaunieši turpinātu studēt. Ogres 1. vidusskolas 12. klases skolotāja Ilze Rutka: “Tik sarežģītos apstākļos, kādos šie jaunieši ieguva izglītību – gan pandēmija, gan jaunā skolu programma –, noteiktu nebūtu iespējama bez vecāku atbalsta. Vecāki, draugi ir ārkārtīgi svarīgs faktors, lai audzēkņi sekmīgi turpinātu mācības.”
Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra dati par 2021. gadu liecina, ka teju puse jeb 47% absolventu plānoja studijas apvienot ar darbu jau pirmajā studiju gadā. Tāpat arī Latvijas Studentu apvienības pārstāve Līga Vaivade ReTV atklāj, ka viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc jaunieši pēc vidusskolas beigšanas izvēlas strādāt, nevis studēt, ir studiju maksa. “Šobrīd Latvijā mums studē vairāk nekā 75 000 studējošo. Un vairāk nekā puse no viņiem studē par saviem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka ir lielāka iespējamība, ka studējošajam, kurš iestājas augstskolā, ir jāmaksā par savām studijām. Tam viņam ir nepieciešami tie papildus līdzekļi.”
Kā uzsver pedagogi, ja students sāk strādāt paralēli studijām, ir liela iespēja, ka vēlme mācīties pazūdīs. Rutka: “Varbūt nobīstās. Varbūt, iestājoties kādā no augstskolām, saprotot, ka tas nav īsti tas, kas man interesē, uzsākot darba gaitas, sākot saņemt patstāvīgus ienākumus, motivācija zūd. Jo tu saproti – aaa, ir taču forši, ja tu pats vari nopirkt, ja pats vari izdzīvot, pats vari nopelnīt.”
Latvijas Studentu apvienības pārstāve Līga Vaivade uzskata, ka viens no šīs problēmas risinājumiem varētu būt – nodrošināt augstākās izglītības pieejamību ikvienam. “Attīstot mērķēto sociālo atbalstu, piemēram, sociālās budžeta vietas un sociālās stipendijas, ir iespējams nodrošināt būtiski augstākās izglītības pieejamību. Kas atļautu studēt ikvienam, kurš to vēlas.”
Tāpat gan Latvijas Studentu apvienības pārstāve, gan absolventu vecāki atzina, ka vēl viena iespēja, kā motivēt jauniešus turpināt studēt, būtu vairāk stāstīt jau vidusskolā, cik svarīga ir augstākā izglītība un kāda tai ir nozīme darba tirgū. “Es domāju, ka skolās vairāk ir jānāk profesionāļiem, jārunā lielākajiem darba devējiem ar vidusskolēniem, ko viņi sagaida un kādus darbiniekus viņi vēlās redzēt, ar kādām zināšanām, kādām prasmēm. Jo, iespējams, bērni varbūt pat neapzinās, ka tas bakalaura diploms ir viens no priekšnosacījumiem, lai tu varētu pieteikties konkrētās profesijās strādāt,” saka Ogres 1. vidusskolas absolventa mamma Vineta.
#SIF_MAF2023
