Pēdējā laikā arvien biežāk sabiedrības dienaskārtībā dzirdams par nepatīkamiem atgadījumiem, kas saistīti ar bērnu tiesību aizsardzību. Piemēram, septiņgadīgā Justīne mirusi ar acīmredzamiem miesas bojājumiem, nupat mežā atrasts miris zīdainis, kā arī nav mazums gadījumu, kad policija izsludina meklēšanā nepilngadīgas personas. Kam būtu vairāk jāpievērš uzmanība, lai šādu atgadījumu būtu mazāk? Kas jau tiek darīts, lai uzlabotu situāciju? Šos un citus jautājums nupat pārrunāja sociālo dienestu un bāriņtiesu pārstāvji Ogrē, arī no Norvēģijas.

Kā valstī samazināt vardarbības gadījumu skaitu, seksuālu uzmākšanos un nepilngadīgu bērnu atstāšanu novartā – šie bija galvenie jautājumi, kas aktualizēti seminārā Ogrē, tiekoties bērnu labklājības jomas speciālistiem no Latvijas un Norvēģijas. Ogres novada sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Ozoliņa uzsver, par to runāt ir ļoti svarīgi, īpaši šobrīd. “Redzam, ka pēdējā laikā un ne tikai pēdējā laikā – varbūt arī kovida ietekmē – ģimenēs pastiprinās gan vardarbība, gan novārtā pamešana tieši bērniem. Un mums ir ļoti, ļoti svarīgi saprast šos cēloņus, ļoti laicīgi strādāt jau gan preventīni, lai tas nenotiktu, gan arī sniegt pēc iespējas vairāk atbalstu šīm ģimenēm.” 

Labklājības ministrijas pārstāve Ilze Kurme: “Mēģinām, cik iespējams, arī runāt ar speciālistiem, ar sociālo dienestu, ar bāriņtiesu, ar pakalpojuma sniedzējiem, arī lūgt šo viņu vērtējumu, kas notiek ar situāciju. Un atkal šajā daļā, profesionāļu daļā tā atbilde ir, ka situācija ir aptuveni līdzvērtīga tam, kāda tā visu laiku ir, bet atkal tas vērtējums no profesionāļu puses skan par to, ka ir lieliski, ka sabiedrībā vairāk par šiem jautājumiem tiek runāts.”

Lai ar publiskajā telpā izskan tie gadījumi, kas ir arī ar letālām sekām, Labklājības ministrijā uzsver, svarīgi ir problēmsituācijas pamanīt agrīni. Kurme: “Tā ir pakalpojumu pieejamība. Tādi pakalpojumi, kas pēc iespējas ātr āk ierauga problēmu, cēloņus, ierauga problēmas, kur ir tikai tādas pirmās pazīmes. Kā piemēru varētu minētLabklājības ministrijas kontekstā – ģimenes asistenta pakalpojumi, ko šobrīd īsteno virkne pašvaldību.”

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ilze Rudzīte: “Noteikti, kas arī tiek akcentēts, ir šīs sadarbības grupas, kur speciālisti no dažādām iestādēm nāk kopā, lai domātu gan par tādu kā pašvaldības līmeņa politiku, par tādām lielākām lietām, gan arī par individuāliem gadījumiem, par konkrētiem gadījumiem, par konkrētu bērnu, par konkrētu ģimeni.” 

Pirms trīs gadiem Labklājības ministrija izstrādāja jaunu metodiku darbā ar ģimenēm un bērniem, kas pamazām tiek ieviesta visās pašvaldībās. Tās ir vairāk nekā 100 stundu mācības sociālajiem darbiniekiem sešu mēnešu garumā, pēc tam ļaujot iegūtās zināšanas izmantot sociālajā darbā. 

Ministrijā arī norāda, ka darbā ar bērnu labklājības un bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem ir piemēri, ko varētu aizgūt arī no Skandināvijas. “Mums vajag mācīties vienam no otra. Un ir ļoti jauki redzēt, ka mums ir vieni un tie paši mērķi un vienādas intereses. Bet sistēma šeit ir citādāka. Finansiālā situācija ir citādāka. Tāpēc ir ļoti interesanti redzēt,” saka Džesija Vīka un Mete Skogstade, strādā bērnu labklājības un aizsardzības jomā Norvēģijā.

Ozoliņa: “Mums, protams, ir jāstrādā vēl pie tā, lai apgūtu dažādas cita veida metodes, un ļoti daudz jāstrādā, lai celtu sociālā darba prestižu un lai piesaistītu sociālos darbiniekus. Jo vairāk mums būs sociālo darbinieku, kas varēs strādāt ar šīm problēmām, jo ātrāk varēsim novērst riskus un nenonākt līdz kaut kādām situācijām, kur tiešām pret bērnu ir smaga vardarbība vērsta vai bērns neapmeklē skolu, vai bērnam veidojas kaut kādas divejādas uzvedības.”

Latvijas pašvaldību sociālo dienestu vadītāji un bāriņtiesu priekšsēdētāji maijā devās arī pieredzes apmaiņā uz Norvēģiju.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".