Eiropas valstīm, tostarp Latvijai, līdz 2030. gadam oglekļa dioksīda emisijas ir jāsamazina par 17%, bet līdz 2050. gadam jāpanāk klimata neitralitāte. Par to, kā to izdarīt, publiskajā telpā raisījušās diskusijas, īpaši daudzus satraukusi Klimata un enerģētikas ministrijas doma par vecu mežu izciršanu.

Balstoties uz Valsts meža dienesta datiem, Latvijā meži aizņem vairāk nekā trīs miljonus hektāru, klāj 52% Latvijas teritorijas. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvija ir viena no mežiem bagātākā. Līdz ar to ornotologam Viesturam Ķerum radusies neizpratne par izskanējušo Klimata un enerģētikas ministrijas lēmumu – likvidēt vecos mežus, aizstājot tos ar jaunaudzēm, to pamatojot ar Eiropas regulām un direktīvām, lai Latvija kļūtu klimata neitrāla. “Ņemot vērā, ka cilvēks jau ir ietekmējis klimatu negatīvā virzienā, likt vēl ciest dabai papildus it kā klimata pārmaiņu mazināšanai. Zinot, ka viens no iemesliem klimatu pārmaiņām ne būtiskākais, bet tomēr ir meža izciršana, tad pastiprināti tos izcirst it kā klimatu pārmaiņu mazināšanai arī nav loģiski.”

Klimata un enerģētikas ministrs ReTV gan norāda, ka nesaprot, kāpēc publiskajā telpā izskanējusi informācija par lēmumu – likvidēt vecus mežus, jo tāda doma neesot. “Protams, ir runāts kopā par mērķiem, kādi ir jāsasniedz. To tiešām ir ļoti daudz. Un arī ir atrunāts… tā kā mēs zināmm, ka CO ogleklis vairāk piesaista jauns augošs mežs, jā, tādas lietas ir, protams. Un mēs varam runāt par to, ka jābūt sabalansētībai. Varbūt kāds starp rindiņām kaut ko tur var salasīt, bet nekur tas nav plānots, netiek arī, teiksim, tā atrunāts, ka tas tā arī būs,” saka klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Ministrijā informē, ka Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā liels potenciāls būs atjaunojamo energoresursu priekšrocību izmantošanā, kas ir vējš, saule, hidroresursi. Taču tāpat ministrs ReTV norāda, ka emisiju samazinājums paredzēts visām nozarēm kopīgi. Jo nav iespējams pārveidot visu tautsaimniecību, pārmainot tikai vienu vai divus sektorus. 

Melnis: “Mēs te varam runāt par transporta nozarei ļoti liela izvērtējuma samazināšanu, par 30 %, lauksaimniecībai kā tādai 21 %. Protams, kas ir vēl izaicinājums, tā ir mazā enerģētika, kas ir siltināšana un energoefektivizācija. Tur ir 36%, te katram ir savi mērķi, kas ietekmēs katru nozari. Un, protams, zem lauksaimniecības ir arī meži. Tur arī jautājums vairāk par, teiksim tā, es teiktu produktīvāku mežu kopšanu un audzēšanu. Mums jāsaprot arī tā, jo tie visi resursi ir ļoti svarīgi.”

Ornitologs un vides aizsardzības aktīvists Viesturs Ķerus gan uzskata, ka primārais, ko vajadzētu darīt, ir atbrīvoties no fosilajiem energoresursiem. Taču viņš norāda, ka arī tas neapstādinātu klimatu pārmaiņas. Lai gan daudz tiek runāts par emisiju samazināšanu vai oglekļa piesaisti, būtiski ir pielāgoties klimata pārmaiņām. “Šie vecie meži, dabiskie meži ir arī tas, kas mums palīdz pielāgoties. Jo bioloģiskā daudzveidība jeb dabas daudzveidība ir kritiska mūsu spējai pielāgoties. Teiksim – viena vecuma egļu monokultūras daudz ātrāk aizies bojā klimatu pārmaiņu rezultātā nekā daudzveidīgs mežs, kur ir dažāda vecuma koki, dažādu sugu koki, kas līdz ar to var daudz vieglāk izturēt dažādas pārmaiņas.”

Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā pārstāve Daiga Vilkaste ReTV norāda, ka ir saņemts Klimata un enerģētikas ministrijas plāns par oglekļa emisiju samazināšanu. Un jautājumi, kas radušies, arī saistīti ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. “Tur parādās tādas divas būtiskas lietas, par ko mēs arī rakstījām savus komentārus un priekšlikumus un iebildumus. Ka viens tas ir mazproduktīvu mežotņu nomaiņa, otrs – tur tiek paredzēti ļoti daudz un dažādi pasākumi apmežošanai lauksaimniecībā. Un saistībā ar šiem mums bija tādas bažas, kā tas ietekmēs bioloģisko daudzveidību, ka tas varētu samazināt. Un to mēs arī norādījām Klimata ministrijai.”

Ja Latvija nesasniegs klimata mērķus, draud soda sankcijas. Klimata un enerģētikas ministrs uzskata, ka mērķi tiks izpildīti.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".