Līdz ar jauno mācību gadu Latvijā bija gandrīz 1500 atvērtu vakanču pedagogiem. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arobiedrībā (LIZDA) norāda, ka šobrīd situācija esot nedaudz uzlabojusies, taču jau izveidojusies jauna problēma – skolās trūkst ne tikai pedagogu, bet arī administrācijas darbinieku.
Vēl vasaras sākumā Ogres novadā bija vislielākais pedagogu vakanču skaits – tagad no tām šobrīd neizpildītas palikušas aptuveni 30 dažādos mācību priekšmetos, tostarp arī direktora amats Ikšķiles vidusskolā. Ogres novada izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs ReTV norāda, – lai gan tas tāpat nav maz, situācija ir uzlabojusies. “Šobrīd, sākoties mācību gadam, ir vakances mūzikas skolotājiem, ir vakances izglītības psihologiem un logopēdiem. Citās jomās skolotāji lielākoties ir nodrošināti. Tas, ko mēs, protams, gribētu vēl krietni lielākus konkursus. Lai uz vienu skolotāju vietu būtu vairāk pretendentu.”
Piemēram, Ogres Valsts ģimnāzijā, kas jaunajā ēkā darbu uzsāka tikai šogad, vēl vasaras sākumā pedagogu sastāvs nebija zināms. Taču tagad viss esot nokomplektēts un tiek meklēts tikai viens skolotājs. Grigorjevs: “Tiek meklēts veselības veicināšanas konsultants. Ogres Valsts ģimnāzija būs pirmā skola Latvijā, kurā šāds speciālists būs. Un tagad tiek meklēts cilvēks, kuram interesē, padodas darbs ar jauniešiem veselības veicināšanas jomā.”
LIZDA norāda, ka situācija ar pedagogu skaitu skaitliski ir labvēlīgāka, nekā tā bija augusta beigās, kad bija gandrīz 1500 vakanču. Taču tas skaidrojams ar jau esošo skolotāju slodzes palielināšanu, lai nodrošinātu bērniem arī tās mācību stundas, kur pedagogu trūkst. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga: “Publiskajā telpā pieejamie sludinājumi joprojām ir daudz. Un arī uz adminstrācijas amatiem šī vasara ir tā, kas parādīja jau nākamo problemātisko tendenci. Tā kā tā joprojām ir aktuāla problēma.”
Lielākie iemesli, kāpēc parādījusies problemātika ar adminstrācijas amatiem, ir lielā darba slodze, atbildība, kas daudzviet nesakrīt ar atalgojumu, kā arī nesen konstatēts, ka dažviet vainojama izglītības pārvaldes attieksme. Vanaga norāda: “Nesamērīga kontrole, kaut kur ir emocionālās vardarbības elementi. Bet es tiešām uzsveru, ka tas ir tikai dažās vietā. Protams, ir nepieciešams daudz lielāks atbalsts, ko mēs kā LIZDA darīsim oktobra ietvarā. Apzināsim iestāžu vadītājiem aktuālos jautājumus, arī viņiem palīdzēsim tos risināt. Ja zaudēsim līderus, vadītājus, tad zem kāda riska tiek pakļauts pilnvērtīgs izglītības process.”
Arodbiedrības pārstāve norāda, situācija ir nopietna. To parāda šonedēļ publiskotais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD pārskats “Īsumā par izglītību 2023”. OECD valstīs un partnervalstīs. Latvijā 57% skolotāju ir vecumā sākot no 50 gadiem. Savukārt jauno pedagogu, kas ir vecuma posmā līdz 24 gadiem, ir tikai 3 %.
#SIF_MAF2023 | Foto: Freepik; ilustratīvs
