Kopš uzņēmums “Getliņi EKO” sācis kampaņu “Pieprasi brūno!”, iedzīvotāju interesi par bioloģisko atkritumu šķirošanu izjūt atkritumu apsaimniekotāji arī citviet Latvijā. Tiesa gan – pagaidām šis pakalpojums galvenokārt pieejams Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem. Bet pārējā valstī dažādu pārtikas atlieku, kā arī augu un dārza atlieku dalīta vākšana iedzīvotājiem būs no nākamā gada.
Poligonā “Daibe” Cēsu novadā pašlaik turpinās bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas izbūve. Celtnieki veic dažādu iekārtu montāžu, lai rūpnīca darbu testa režīmā varētu sākt novembrī. SIA “ZAAO” Attīstības daļas vadītājs Mārtiņš Niklass: “Aiz muguras redzam šo aneirobās fermentēšanas ēku, uz kuras vēl nav uzstādītas gāzes krātuves, kas vēl jāpiegādā, vēl citi tehnoloģiskie mezgli, bet mums ir darbu grafiks, kas ir saskaņots abpusēji.”
Šeit iedzīvotāju atšķirotos bioloģiskos atkitumus nogādās atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “ZAAO”. Tā pārstāvis norāda, ka iedzīvotāji jau zvana un interesējas par brūnajiem konteneriem. “Mēs šo pakalpojumu uzsākism tikai no nākamā gada 1. janvāra, kā to paredz likumdošana, tad apzināsim klientus un tālāk nodrošināsim arī pašu pakalpojumu,” saka SIA “ZAAO” Klientu apkalpošanas daļas vadītājs Mārtiņš Vīgants.
Pagaidām gan ZAAO bioloģiskos atkritumus pieņem tikai no uzņēmējiem, kā arī kopš pērnā gada rudens pilotprojekta ievaros tos aicina šķirot kādā Cēsu pilsētas mikrorajonā. Niklass: “Kopumā rezultāts ir labs, ar atsevišķiem izņēmumiem, ir redzami dažādi iepakojumi, polimēra iepakojuma sastāvdaļas, kas ir izmestas kopā ar bioatkritumiem. Bet tas, ko gribētos redzēt, ka tam kopumā ievietajam apjomam būtu jābūt lielākam. Jo to mēs redzam, veicot morfoloģiskos atkritumu sastāva testus, ka vidēji pilsētas no neškirotiem sadzīves atkritumiem 35 līdz 40% viedo bioloģiski noārdāmie atkitumi.”
Jēkabpils pilsētā bioloģisko atkritumu šķirošana pieejama jau aptuveni trīs gadus. Uzņēmumā “Jēkabpils pakalpojumi” norāda, ka ieguldīts vērienīgs izglītojošais darbs, lai cilvēkiem skaidrotu, ko drīkst un ko nedrīkst mest bioloģiski noārdāmo atkritumu konteneros. SIA “Jēkabpils pakalpojumi” pārstāve Ieva Kancāne: “Ļoti daudzi grib lietot tos bioloģiski pārstrādājamos plastmasas maisiņus, bet, aizvedot uz komposta laukumu, cilvēki, kuri šo masu pieņem, nevar uz aci pateikt – tas ir bioloģiskais maisiņs vai īstais maisiņš.”
Sākotnēji pilsētā bija izvietoti 11 bioatkritumiem paredzētie konteineri, pašlaik jēkabpiliešiem pieejami jau 36 konteineri, būtiski uzlabojusies arī šķirotās biomasas kvalitāte. Iespējams, iedzīvotājus Jēkabpilī šķirot bioloģiskos atkritumus motivē tas, ka šeit par brūno konteineru tukšošanu pašlaik nav jāmaksā. Taču, kā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), likumā noteikts, ka atšķiroto bioatkritumu savākšana tomēr nav par velti. “Lai šī maksa ir 60% apmērā no nākamā gada pret nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas maksu. Respektīvi, lai iedzīvotājs redz, ka viņam arī finansiāli ir izdevīgāk šķirot,” saka VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
Tikmēr ZAAO norāda, ka uzņēmuma apkalpotajās teritorijās bioloģisko atkritumu savākšanas maksa būs par 40% zemāka nekā nešķirotiem sadzīves atkritumiem, taču tieši šobrīd gala tarifi vēl tiek pārskatīti. Jāuzver, ka bioloģisko atkritumu vākšanā pārsvarā būs jāiesaistās daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem pilsētās. Privātmāju iedzīvotāji šos atkritumus aicināti ievietot komposta kaudzēs, kas daudziem jau ir ierasts.
#SIF_MAF2023
