Kopš Ziemassvētku kaujām jeb Jelgavas operācijas pagājis jau vairāk nekā gadsimts, tomēr joprojām Tīreļpurvā un tā apkaimē tiek atrastas kritušo karavīru mirstīgās atliekas. Atzīmējot šo kauju 107. gadskārtu, Jelgavas novada Silenieku kapos pārapbedīti 145 kritušie karavīri. Pirmā pasaules kara laikā Latvijā Ziemassvētku kaujās latviešu strēlnieki karoja kopā Krievijas armijas karavīriem, tomēr tās uzskatāmas par vienu no spožākajām lappusēm latviešu bruņoto spēku vēsturē.
Silenieku kapsēta ir viena no trim Ziemassvētku kauju vietu apkaimē esošajām kapsētām, kurās pirmie kritušie karavīri apbedīti pēc Pirmā pasaules kara beigām. Vēstures liecības stāsta, ka tolaik šeit bijis tikai viens ozols un piemiņas plāksne. Tagad Silenieku Brāļu kapus ieskauj lieli koki, bet joprojām senajās kauju vietās tiek atrasti Ziemassvētku kaujās jeb Jelgavas operācijā kritušie karavīri. “Pirmās Latvijas laikā jau tika veikti šie darbi – meklēti karavīri, pārapbedīti. Tas darbs vēl būs ļoti, ļoti ilgstošu periodu uz priekšu,” saka Tālis Ešmits, Brāļu kapu komitejas pārstāvis, meklēšanas vienības “Leģenda” vadītājs.
Atzīmējot Ziemassvētku kauju 107. gadskārtu, Silenieku Brāļu kapos zemes klēpī tiek guldītas vēl 145 karavīru mirstīgās atliekas, kas atrastas, veicot izpētes darbus no 2020. līdz 2022. gadam. Identificēt kritušos varot tikai pēc apbalvojumiem, šoreiz tādi esot bijuši tikai trīs. Ešmits: “Šeit ir karavīri, kuri ir gājuši bojā Jelgavas operācijas laikā, starp tiem ir arī no 7. Bauskas pulka, kas ir latviešu izcelsmes.”
Ziemassvētku kaujās latviešu strēlnieki karoja kopā Krievijas armijas karavīriem, tomēr tās uzskatāmas par vienu no spožākajām lappusēm latviešu bruņoto spēku vēsturē. Šeit latviešu strēlnieki pirmoreiz izjuta drosmi, kas vēlāk palīdzējusi Latvijas Brīvības cīņās.
Latviešu strēlnieku apvienības Jelgavas nodaļas pāstāvis Staņislavs Stabulnieks: “Viņi krita par savu zemi. Kaut vai viņi bija Krievijas cara armijas sastāvā, bet viņi cerēja uz savu brīvu valsti, un to valsti arī izcīnīja Brīvības cīņās.”
Vēsturnieki lēš, ka no 12 000 Ziemassvētku kaujās iesaistītajiem latviešu strēlniekiem dzīvību zaudējuši vairāk nekā 2000 karavīru, bet 7000 tikuši ievainoti vai pazuduši bez vēsts.
