Lai veicinātu sabiedrības izpratni par bišu nozīmi dabā, ikšķilietis Ivars Rancāns ierīko savvaļas bišu stropus jeb kūzulus. Ar to veidošanu viņš nodarbojas jau deviņus gadus. Šogad iecere ir kūzulu taku izveidot arī dabas parkā “Ogres Zilie kalni”, lai arvien plašāk sabiedrībā aktualizētu jautājumu arī par bišu slimošanu, kuras viens no cēloņiem ir pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā. 

Biškopis Ivars Rancāns atminas, ka jau bērnībā, dzīvojot Latgalē, iemācījies mīlēt dabu. Tieši tur viņš iepazinies arī ar kūzulu jeb kokā ar cauru vidu darinātu stropu, kurā mājo meža bites. Laikā, kad pasaulē uztraucas par bišu izmiršanu, Ivars to risina, aktīvi veidojot kūzulu takas. 

Biškopis stāsta, ka kūzulu viens no lielākajiem izaicinājumiem ir dzīvnieki, kas tos posta. Tāpēc tie ir regulāri jāuzmana, jālabo un jāveido jauni. “Dzenis jau nedomā neko sliktu. Viņam jau vienalga, kur kalt to caurumu – tā ir priede vai bērzs, vai kūzuls. Izkaļ caurumu, pa to caurumu ielien iekšā cauna. Caunai ļoti garšo medus ar šūnām. Viņa nāk katru nakti, kamēr kūzulu iztīra. Tad nāk iekšā pele – savu darbu izdara līdz galam. Viņa apēd bitīti.”

Šogad Ivaram radusies ideja izveidot kūzulu taku “Ogres Zilajos kalnos”, lai bitēm būtu lielāki plašumi un cilvēki varētu iepazīties ar vērtībām, ko daba mums sniedz. “Viņi varēs redzēt, kā dzīvo savvaļā dabīgā ceļā ienākusi bitīte. Lai populāciju veicinātu. Lai stāstītu un rādītu, ka viņas ir jāaizsargā. Nebūs bitītes, nebūs arī cilvēka, izmirs. Gribu pavairot, lai dabā, lai savvaļā atgriežās atpakaļ meža bite. Ja tie būs stropi, izņems arā no tiem medutiņu. Atkal viņas tiks traumētas, raustītas un bakstītas, kūpinātas un slacinātas. Bet manos kūzulos viņām neviens pāri nedara.”

Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis ReTV atzīst, ka ir svarīgi izvērtēt arī riska faktorus šādu taku ierīkošanai publiskās vietās, kā piemēru minot alerģiju riskus. Komentējot kopējo situāciju ar bišu nozari, viņš atzīst – ne tikai Latvijā, bet globāli bites arvien vairāk mirst no slimībām. “Āzijas bišu parazīts ir pārcēlies uz Eiropas biti. Āzijas bitei ir savs mehānisms, kā viņa tiek galā. Jo tas nav normāli, ka parazīts nogalina saimnieka organismu. Viņiem ir jādzīvo abiem paralēli. Bitēm pret ērcēm nav aizsardzības mehānisma, tādēļ iet bojā. Plus vēl tagad arvien vairāk konstatējam, ka ērces izplata vīrusus. Bites iet arī bojā no vīrusu slimībām. Ir vairākas, kas ir patoloģiski medus bitēm.”

Šobrīd dabas parkā “Ogres Zilie kalni” atrodas viens kūzuls. Taču plānots tos veidot vēl un izvietot koku zaros līdz vasaras beigām. Biškopis norāda – ja veiksies, septembrī bites izraudzīs kūzuli kā savu mājokli. 

#SIF_MAF2023