Sabiedrībā diskusijas raisījusi Iekšlietu ministrijas iecere ieviest autovadītāja tiesību izmantošanas aizliegumu, ja atļautais braukšanas ātrums pārsniegts par vairāk nekā 30 kilometriem stundā. Lai apturētu virzītos grozījumus, sabiedrības iniciatīvu platformā “Manabalss.lv” tika uzsākta parakstu vākšana. Jau dažās dienās savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai iniciatīvu iesniegtu Saeimā.
Šobrīd Ceļu satiksmes likums paredz, ka tiesību atņemšanas sankcija iestājas, ja atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana pieļauta no 51 kilometra stundā līdz 60 kilometriem stundā. Šādā gadījumā piemēro 240 līdz 320 eiro naudas sodu un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz trim mēnešiem.
Daudzi gan neatbalsta rosināto priekšlikumu, ka tiesības varētu atņemt, atļauto braukšanas ātrumu pārsniedzot jau par vairāk nekā 30 kilometriem stundā. Platformā “Manabalss.lv” savākti jau gandrži 14 tūkstoši parakstu. “Es tādu neatbalstu, jo dažreiz kādu kļūdu var pieļaut, neapzinoties to. Teiksim tad, kad brauc pa ceļu, vajag veikt apdzīšanas manevru, kuru vajag veikt diezgan ātri. Ja pretim brauc policija, tu trāpies, tiesības ir atņemtas,” saka iniciatīvas autors Modris Skudra.
Modris Skudra uzskata, ka sodiem ir jābūt pakāpeniskiem un samērīgiem. Nepieciešamo parakstu skaitu guvusī iniciatīva Saeimā tiks iesniegta nākamnedēļ. Valsts policijas pārstāvis Juris Jančevskis skaidro, ja tomēr šis priekšlikums tiks pieņemts, tas nenozīmē, ka, pārsniedzot ātrumu par 31 kilometru stundā, tiesības uzreiz tik atņemtas. “Šajā priekšlikumā tiek piedāvāts papildināt sodus par ātruma pārkāpumiem, kuru diapozons sasniedz 31-50 kilometriem stundā. Neatkarīgi no tā, kur tas ir izdarīts – apdzīvotā vietā vai ārpus apdzīvotas vietas. Priekšlikumā ir priekšlikums papildināt esošo soda sankciju, neizmainot daļā par naudas sodu, šo daļu papildinot ar papildus sodu. Kā iespējamu transportlīdzekļa izmantošanas aizliegumu uz laiku vai bez aizlieguma. Līdz ar to šis ir vērtēšanas jautājums, katrs gadījums tiks izvērtēts atsevišķi, ja šādi priekšlikumi stāsies spēkā.”
satiksmes eksperts Pauls Timrots uzskata, ka valstī jau ir laba soda punktu sistēma. Viņaprāt, nebūtu arī pareizi policistam uz ceļa lemt par tiesību izmantošanas apturēšanu. “Mums jau ir sistēma – soda punktu sistēma. Tagad policijas ir kļuvis vairāk, nekā bija pirms 2-3 gadiem. Tagad atkal soda punktu saņēmēji sāk pieaugt. Policija labāk uzrauga. Viņiem ir visi busiņi klāt. Parastā policija ir apvienota ar ceļu policiju. Mums iet labāk. Mēs tagad mazliet pagaidītu, kamēr šī jaunā policija sāk piešķirt soda punktus, mēs dabūsim tos regulāros pārkāpējus uz pārmācībām, tiesību pārlikšanu. Mums nevajag tik drastiski gāzēt grīdā ar viena veida sodiem, kas uzliek nastu policistam izlemt – vainīgs, nevainīgs. Policistam nav jāspriež. Saskaitām soda punktus, aizsūtām uz pārmācību. Tur nevajag uzlikt tādu nastu – tam nabaga cilvēkam mašīnā uz ceļa, lai tagad taisnīgi tiesu spriež.”
Atbalstu šim priekšlikumam gan pauž biedrība “Drošās ielas.” Tās valdes loceklis Māris Jonovs uzskata, ka tā sabiedrības daļa, kura ir pret to, nav iedziļinājusies pašā priekšlikumā. “Tad, kad tas publiski izskanēja ceļu satiksmes drošības padomes sēdē, uz vietas tika pārvaicāts – kā jūs tiešām automātiski ņemsiet nost tiesības kādam, kurš tur palaidis garām apdzīvotas vietas sākumu? Policijas atbilde bija – nē. Bet tā policijas atbilde un jautājums ažiotāžu neizraisa. Ažiotāžu izraisa to, kas sapelnījis vairāk klikšķus, tur, kur kāds varēs pazīmēties, kā sabiedrības aizstāvis. Kaut gan faktiski vajadzētu aizstāvēt otru sabiedrības pusi, kuri cieš no ļaunprātīgiem likuma pārkāpējiem un slepkavām. Katru gadu uz Latvijas ceļiem tiek nogalināti vairāk nekā 100 cilvēki. Brīžiem tuvu 200 un pat vairāk.”
Valsts policijas pētījumā secināts, ka aptuveni 600 autovadītāji gada laikā vairāk nekā divas reizes ir ātrumu pārsnieguši par 30 kilometriem stundā, pēc gada aptuveni 20% no šiem autovadītājiem turpina izdarīt šo pašu pārkāpumu.
Foto: Freepik; ilustratīvs
