Uzsākot darba un, iespējams, arī tālāko mācību gaitas, jaunieši ir gatavi parādīt sevi darba tirgū, par to arī prasot sev vēlamo samaksu. Šobrīd gan vairums strādājošo jauniešu saņemot zem 1200 eiro “uz rokas”, bet nākotnē sagaida jau krietni lielāku atalgojumu.

Aptaujā, kuru maijā veica SEB banka, piedalījās jaunieši no 18 līdz 29 gadu vecumam. Trešdaļa aptaujāto atzina, ka jau šobrīd ir pietiekami kvalificēti, lai saņemtu atalgojumu, kas pēc nodokļu nomaksas pārsniegtu 1500 eiro. Savukārt ReTV uzrunātie jaunieši atzīst, ka vēlamās algas ir, sākot ar 600, līdz pat vairāk par tūkstoti eiro. 

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis saka: “Ir skaidrs, ka ir labi būt ambiciozam un ir arī ļoti labi zināt, cik tad aptuveni ir šīs izmaksas, cik jaunietis vēlētos tērēt. Atbilstoši tam, cik arī vēloties saņemt. Tikpat labi būtu arī redzēt to, ka jaunieši arī saprot, ko dzīvē darīt, lai pie šādas algas tiktu.”

Aptaujas dati liecina, ka vēlamajai peļņai ir tieša saistība ar izglītības līmeni. Gandrīz puse no jauniešiem, kuri algā vēlētos saņemt virs 1500 eiro, ir ieguvuši augstāko izglītību, bet trešdaļai jauniešu ir vidējā speciālā izglītība. Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības eksperts Rihards Blese norāda – izglītība ir ceļš uz lielāku atalgojumu, bet svarīga arī ir pieredze un jaunieša uzņēmība. “Pieredzi var iegūt daudz un dažādos veidos – jau skolas laikā ir iespēja. Šobrīd ir dažādas programmas pieejamas, kur var iegūt pieredzi vai nu brīvprātīgajā darbā, vai arī strādājot konkrētā jomā. Tāpat arī, mācoties profesionālajā izglītībā, ir prakse, ir darba vidē balstītas mācības, tāpat arī augstākajā izglītībā ir iespēja doties praksē.”

Rihards Blese norāda, ka sapnis pelnīt 1500 eiro mēnesī var būt īstenojams, taču svarīgi apzināties, ka nozares ir dažādas un līdz ar to atšķirsies arī atalgojums. “Ja cilvēks būs apguvis ļoti pieprasītu nozari, kurā šobrīd ir nepieciešami darbinieki, tad tā būs šī vienošanās starp darba devēju un darba ņēmēju par darbam atbilstošu atalgojumu. Ir jābūt reāliem, ir jāskatās, kāda tad ir tā alga nozarē, jābūt ir samērīgiem. Pēc mums pieejamās statistikas, augstākie ienākumi neilgi pēc absolvēšanas varētu būt IKT nozarē, dabas zinātnes, arī lauksaimniecība, mežsaimniecības, zivsaimniecības nozarē.”

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis atklāj, ka prasības par atalgojumu pieaug atkarībā no jaunieša vecuma. Atšķirības manāmas arī atkarībā no dzīvesvietas. “Rīgā un Pierīgā jaunieši ir ambiciozāki, jo redz iespējas, cik tas viss maksā, arī redz aptuveni algu līmeņus, kas ir apkārt. Reģionos prasības nedaudz piezemētākas.”

Tomēr, kā norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts, viens no iemesliem, kāpēc algas šobrīd nesasniedz vēlamo līmeni, ir mūsu nodokļu sistēma. “Latvijā nodokļu sistēmā ir izdevīgāka zemākas algas maksāšana nekā augstākas.”

Jāpiebilst, ka gandrīz puse aptaujāto jauniešu sagaida, ka pēc pieciem gadiem algu saņems jau 1500-2500 eiro, bet trešdaļa vēlas nākotnē pelnīt vairāk nekā 2500 eiro mēnesī. Te ekonomists gan piebilst, ka noteiktos aspektos tas pat ir nedaudz piezemēti, ņemot vērā, ka darba samaksa Latvijā pieaug gadu no gada. 

#SIF_MAF2023 | Foto: Freepik; ilustratīvs