Sirds un asinsvadu slimības gan Latvijā, gan citviet pasaulē ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma. Latvijā tās ir visizplatītākais nāves cēlonis. Tā pagājušā gadā tā bija puse jeb 52% no visiem nāves gadījumiem. Tāpēc, lai sekmētu sabiedrības zināšanas par miokarda infarkta simptomiem, to atpazīšanu un pareizu rīcību infarkta gadījumā, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) uzsāk kampaņu “Klausi sirdi!”.
Pagājušajā gadā miokarda infarkts bija iemesls 922 cilvēku nāvei, liecina Veselības statistikas datu bāze. 123 cilvēki miruši vecumā līdz 60 gadiem. Kā norāda SPKC pārstāve, augustā īstenotā socioloģiskā pētījuma dati rāda, ka tikai 4% iedzīvotāju ir droši, ka spētu atpazīt miokarda infarkta simptomus un būtu gatavi sniegt pirmo palīdzību līdzcilvēkam ar šādiem simptomiem. SPKC pārstāve Laura Maļina: “29% respondentu jeb gandrīz katrs trešais atzīst, ka viņi nespētu sniegt palīdzību cilvēkam ar miokarda simptomiem tā iemesla dēļ, ka nav zinoši, nezina šos miokarda infarkta simptomus. Vien 4% respondentu ir atbildējuši, ka būtu gatavi sniegt palīdzību, izsaukt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, ka viņi zina šos simptomus. Runājot par daļējām zināšanām, par tām atbild 67%, simptomus īsti nepārzina. Gadījumā, ja būtu aizdomas, ka cilvēkam ir miokarda infarkts, tad izsauktu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.”
SPKC kopā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veiktajā aptaujā piedalījās 1009 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Par to, ka miokarda infarkts ir pēkšņa un kritiska asins plūsmas samazināšanās kādā sirds muskuļu daļā, gan zinājuši teikt 81%. Tikmēr 11% norādījuši, ka tas ir asins izplūdums smadzenēs, bet 8% respondentu domā, ka tas ir akūts stāvoklis, kurā cilvēks nevar pakustināt vienu ķermeņa pusi. Maļina: “Jautājot par to, kādas sāpes ir miokarda infarktam, 37% aptaujas dalībnieku norāda, ka tās ir dedzinošas, žņaudzošas un plēsošas sāpes krūtīs, 8% domā, ka tās ir izstarojošas sāpes no krūtīm uz kādu cita ķermeņa daļu, bet 55%, kas ir lielākā daļa, bet tikai mazliet vairāk nekā puse, ir zinoši un atpazīst, ka abas no iepriekš minētajām sāpēm, ja tās ir pēkšņas, ir raksturīgas miokarda infarktam.”
“Parasti tās sāpes ir tieši aiz krūšu kaula, man ļoti neērti teikt, bet īstenībā, ja būs tas infarkts, tad momentā to sapratīsiet, lielākoties gadījumu. Sāpes var izstarot uz žokli, uz kreiso plecu, varbūt rokas, dažreiz varbūt vispār sāp tikai roku locītavas. Ja abas pēkšņi sāk sāpēt, tad tā arī ir viena tāda pazīme, var izstarot arī uz muguru,” uzsver kardiologs, profesors Andrejs Ērglis.
Pazīmes var būt arī pārmērīgs nogurmus, vājums, slikta dūša, vemšana, reibonis. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķe Inga Nurka norāda, pērn bijuši vairāk nekā pusotrs tūkstotis izsaukumu jeb vidēji tie ir četri gadījumi ik dienu, kad jāsteidzas pie cilvēkiem, kuru dzīvību var apdraudēt infarkts. Tāpēc ir svarīgi ne vien zināt un atpazīt tā simptomus, bet arī sniegt pirmo palīdzību. “Pirmais solis ir zvanīt 113, jo, skatoties pēc zinātniski pierādītām tēzēm, daudziem galvā doma, ka sēdināšu mašīnā un vedīšu pats, bet tieši infarkta gadījumā varam pievest tās pirmās metodes pie pacienta, kas nozīmē, ka vispareizāk ir tomēr saukt mūs. Brigādei ierodoties, ja konstatē, tad darām to jau izsaukuma vietā, pirms vispār sākam braukt.”
Kardiologs, profesors Andrejs Ērglis vēl uzsver, lai samazinātu infarkta risku, ir jāatceras par fiziskām aktiviātēm, jākontrolē holesterīna līmenis un asinsspiediens, jālieto sabalsnēts uzturs, jāseko līdzi svaram un cukura līmenim asinīs, kā arī jāaimirst par smēķēšanu.
Foto: Freepik; ilustratīvs
