Ilgi gaidītais lietus šodien beidzot uzlijis arī Vidzemē un citviet Latvijas centrālajos rajonos, taču lauksaimnieki aizvien ir bažīgi, vai ar to pietiks, lai veldzētu pārkaltušos laukus. Lopkopjiem pašlaik ir aktīvākais lopbarības vākšanas laiks, taču ieilgušā sausuma dēļ zāle nav izaugusi. Lai lopiņi nepaliktu bez barības, Lopkopības saimniecību asociācija aicina kooperēties un saimniecībām savstarpēji sadarboties, sagādājot sienu.
Zemnieku saimniecības “Ārņi” saimnieks Rolands Vilnītis Valmieras novadā rāda, ka šajā laikā siena šķūnim jau vajadzēja būt pilnam ar siena ruļļiem četros stāvos. “Pēc tiem hektāriem, ko es esmu nopļāvis, tam vajadzēja būt tik pilnam, bet ir tikai trešā daļa. Par laimi, vēl no pagājušā gada palika pāri.”
Saimnieks pirms trīs dienām nopļāvis aptuveni hektāru lielu pļavu. Sienu izārdīt palīgā atbraucis kaimiņš. Šeit zāle vēl esot padevusies salīdzinoši labi. Bet esot arī tik izkaltušas pļavas, ka no 18 hektāriem varot sagrābstīt labi ja 15 siena ruļļus. Lai pabarotu 27 slaucamos govis un vēl teļus, saimniekam gadā nepieciešami aptuveni 450 lopbarības ruļļi, līdz šim izdevies sarūpēt vien 130. Saimniecības nākotne būs atkarīga, cik daudz barības izdosies savākt līdz rudenim. “Siens arī ap trešo daļu sarūpēts, paveicās, ka 50 ruļļi palika no pagājušā gada pāri. Ja zāle neaugs, tad būs jāsāk jau tagad barot jau tuvākajā laikā. Stress ir liels diezgan. Pagaidām centies domāt pozitīvi, ka viss būs labi, bet nu… Viens no variantiem ir samazināt ganāmpulku, otrs – vienkārši likvidēt. Es nezinu īsti, vēl ceru, to nedomāju, bet nu…”
Lai lauksaimniekiem ganāmpulki nebūtu jālikvidē, jo lopiem nav, ko dot ēst, Lopkopības saimniecību asociācija aicina lauksaimniekus kooperēties un iespēju robežās dalīties ar lopbarību. Iespējams, palīdzēt sagādāt barību var tās saimniecības, kuras zemās piena iepirkuma cenas dēļ ir plānojušas nozari atstāt. Jāpiemin, ka pēc siena un skābbarības ruļļiem uz Latviju dodas arī zemnieki no kaimiņvalstīm. Lopkopības saimniecību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis: “Poļi ir gatavi braukt pļaut rudzus un tīt ruļļos, vest atpakaļ kā skābbarību. Zinu, ka dažas saimniecības izvērtē arī savus graudus, ko varētu, jo redz, ka graudu raža nekāda labā nebūs, tad vismaz kaut ko tagad pļaut un sagatavot skābbarībā.”
Šādu iespēju apsvēris arī Rolands Vilnītis, taču viņš norāda, ka graudi būs nepieciešami arī lopbarībai, turklāt pavasarī vēl ņemts kredīts minerālmesu iegādei. Viņaprāt, Valmieras novadā lauksaimnieki šovasar viens otram var izpalīdzēt tikai ar tehniku, jo zālāji vienlīdz izkaltuši visur. “Ar tīrumiem mēs šogad nevaram neviens kooperēties. Ir bijis citus gadus tā, ka viņam paliek pāri un man pietrūkst, tad es pie viņa nopļauju vai viņš pie manis. Tā kā šogad visiem ir štruntīgi, tad nekas tur īsti nesanāk.”
Sociālajā medijā “Facebook” jau izveidotas vairākas domu biedru grupas, kurās ikviens var dalīties ar informāciju par platībām, kuras lopkopji var doties pļaut. Tāpat šeit var ievietot informāciju, ja kādam pašam nav nepieciešami kaut vai pērn sarūpētie siena vai skābbarības ruļļi.
#SIF_MAF2023
Foto: Freepik; ilustratīvs
