“Helikopteru” naudas nebūs. Tā Dobelē, tiekoties ar zemniekiem, norādīja zemkopības ministrs. Tā vietā zemniekiem būšot pieejama “Altum” programma apgrozāmajiem līdzekļiem ar samazinātiem kredītprocentiem. Augusta vētrā kopumā Latvijā lielgraudu krusa nopostījusi vairāk nekā 18 000 hektāru lauksaimniecības zemju, no kuriem apdrošināta bija tikai apmēram puse.
Septītā augusta vētra Dobeles novadā nopostīja arī zemnieku saimniecību un citu komersantu ražošanas ēkas, vēl šobrīd daudzi jumti gaida savu meistaru. Ražošanas ēku atjaunošanai kopš septembra sākuma ir iespēja pieteikties Lauku attīstības programmas kārtā “Ieguldījumi materiālos aktīvos”, kuras kopējais finansējums ir trīs miljoni eiro. Lauku atbalsta dienesta direktors Ģirts Krūmiņš: “Ir saņemti 45 iesniegumi par nepilnu miljonu eiro. Šī ir programma, kur mazām saimniecībām atbalsta intensitāte ir 80%, pārējām 40%. Ir vēl viena programma – mazo lauksaimnieku atbalsts, kur pieteikšanās ir tikai sākusies. Šeit līdzfinansējums ir tikai 15%, un es aicinātu mazos saimniekus ar mazu apgrozījumu.”
Lai gan ziemāji šobrīd jau šobrīd krietni paaugušies, ir cerības, ka nākamais gads varētu būt labāks, zemnieku lielākā sāpe ir vētras nopostītā šī gada raža. “Graudi ziemāju sējumi bija ļoti labi. Šobrīd jau tā grūti pateikt, cik varēja būt tā raža, bet praktiski ne mazāk kā septiņas tonnas no hektāra. Mans tas zudums ir 80% no gada ienākumiem,” saka z/s “Ciedras”saimnieks Artis Lillais.
Zemkopības ministrs uz tikšanos Dobelē sabraukušos zemniekus gan neiepriecināja. Tā sauktās “helikoptera naudas” nebūšot, jo tas nebūšot godīgi pret tiem zemniekiem, kuri savus sējumus apdrošinājuši. Tās vietā tiek piedāvāts izmantot “Altum” pakalpojumus. Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Mēs šobrīd strādājam, lai “Altum” būtu pieejama par ļoti zemiem kredītprocentiem programma apgrozāmajiem līdzekļiem tieši šajā gadā, kad ir krīze visā Latvijā.”
Lillais: “Tur ir viens “bet”. Ir jākvalificējās pēc finanšu datiem saimniecībām, bet vairums saimniecību nekvalificējas. Apgrozāmie līdzekļi ir beigušies, operatīvie finanšu dati ir ļoti slikti. Tā ir problēma. Ja to neatrisina, tad šo naudu nemaz nevar dabūt.”
Klātesošo domas gan dalās ko iesākt ar mazajiem zemniekiem, kuri paļaujās uz atbalstiem un sējumus neapdrošina. “Skaidrs, ka risks ir jāuzņemas pašiem lauksaimniekiem, nevis sabiedrībai kopumā uz valsts budžeta, bet ir jautājums, vai šobrīd mēs atļaujam nomirt tām saimniecībām, kuras apdrošināšanas polisi nav iegādājušās,” saka Valters Zelčs, z/s “Rīveri” saimnieks, biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvis.
“Es apbrīnoju tos lauksaimniekus, kuri neizmantoja šo iespēju un neapdrošināja, un aizbildināties ar to, ka pietrūka nauda vai kaut kā tā. Es tos varu apbrīnot. Es apdrošinos uz pilnu programmu un guļu mierīgi,” saka z/s “Rīgmaļi” saimnieks Māris Bērziņš.
Lai gan apdrošināšanas polises jau esot dārgākas, apdrošināšanas intensitāte ir jākāpina. Pašreiz Zemgalē apdrošināti apmēram 50% sējumu. Tomēr mājas darbs zemnieku ieskatā būtu jāizpilda arī ministrijai. Zelčs: “Tas, ko Krauzes kungs varētu virzīt, lai vismaz nesamazinās atbalsta intensitāte no ministrijas puses apdrošināšanai. Jo iepriekšējos gados tika segti 70% no polises vērtības. Šobrīd tie ir 50%, pat tiem pašiem 50% nepietiek finansējums.”
Kā skaidro ministrs, nākamgad lauksaimniecībai papildus plānoti 16,8 miljoni eiro, no kuriem 12 miljoni paredzēti apdrošināšanas valsts atbalstam un kredītprocentu samazinājumam.
